Autore: Ilona Bērziņa
Skan paradoksāli, bet Nacionālās apvienības (NA) lielākā problēma šobrīd ir tā, ka daudzas tēmas, kuras partija gadiem uzturējusi Latvijas politikā, kā pāreja uz latviešu valodu izglītībā un publiskajā telpā, daudz stingrāka attieksme pret Krieviju, lielāki aizsardzības izdevumi, padomju mantojuma aizvākšana un arvien piesardzīgāka attieksme pret imigrāciju, vairs nav tikai NA tēmas. Tās dažādās pakāpēs pārņēmuši arī citi politiskie spēki.
Lai arī reitingi liecina (no 9,4% vēlēšanu rezultāta 14.Saeimas vēlēšanām līdz 4,5% SKDS aptaujā šī gada augustā), ka daļa Nacionālās apvienības vēlētāju pārgājuši pie citiem politiskajiem spēkiem, tai ir savs, uzticams vēlētājs, kurš par šo spēku balso vēl kopš “Latvieti, nepadodies!” laikiem. NA gadiem centās padarīt Latvijas politiku latviskāku, noraidošāku pret Krieviju, stingrāku drošības jautājumos, kā arī uzmanīgāku pret imigrāciju. Tas šīs partijas vēlētājam bija pietiekami nozīmīgi, lai atdotu savu balsi tieši par nacionāļiem. NA tradicionāli bijis politiskais spēks ar “cieto elektorātu”. Taču tagad daļa šī elektorāta, kā liecina partijas reitingu lejupslīde, kļuvusi NA neuzticīga. Kāpēc?
Nacionāli konservatīvu, suverenitātes, ģimenes vai stingras migrācijas politikas retoriku dažādās kombinācijās tagad piedāvā arī vairāki citi saraksti un tas nozīmē, ka cilvēkiem, kuriem šīs vērtības ir svarīgas, vairs nav jāizvēlas tieši NA. Tādēļ NA nākas konkurēt arī ar citiem spēkiem, kas darbojas labēji nacionālā un sociāli konservatīvā politiskajā nišā.
Partijas sarakstu līderi
Uz 15.Saeimas vēlēšanām NA iet bez Raivja Dzintara, politiķa, ar kuru partija asociējās jau kopš “Nacionālās apvienības “Visu Latvijai – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”” izveidošanas 2010.gadā. Šajās vēlēšanās Premjera amata kandidāte un Rīgas saraksta līdere ir Ilze Indriksone. Vidzemes saraksta 1.numurs ir Jānis Dombrava, Zemgales – Jānis Vitenbergs, Kurzemes – Artūrs Butāns, bet Latgales – Edmunds Teirumnieks.
Ilze Indriksone kā izglītības un zinātnes ministre saņēma sarežģītu mantojumu – pedagogu atalgojuma celšanas jautājumu, kolīzijas ap vispārējās izglītības reformu, rosinājums celt prasības ārvalstu studentiem, u.c.; Jānis Dombrava tiek pozicionēts kā NA galvenais migrācijas un nacionālās drošības jautājumu politiķis. IeM neizmirst uzsist savam ministram uz pleca atgādinot par operāciju “VILKATIS” uz Latvijas – Baltkrievijas robežas, palielinātajām robežsargu videonovērošanas iespējām, Valsts aizsardzības dienesta ieviešanas virzības sākšanu arī Valsts robežsardzē, utt.; Vitenbergam ir ministra darba pieredze Ekonomikas un Satiksmes, tagad arī Klimata un enerģētikas ministrijā un viņš par savām galvenajām prioritātēm noteicis enerģētikas infrastruktūras drošību, gatavību apkures sezonai un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu.
Artūrs Butāns ir viens no NA jaunākās paaudzes redzamākajiem politiķiem un viens no cilvēkiem, uz kuriem partija acīmredzami balsta savu pēc Dzintara periodu,
bet Edmunds Teirumnieks, inženierzinātņu doktors, profesors un vadošais pētnieks RTU Rēzeknes akadēmijā, ir vairāk reģionālās attīstības un augstākās izglītības, jautājumu, kā arī Latgales interešu politiķis.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis, kurš Rīgas sarakstā kandidē ar 2.numuru, ilgstoši personificē NA kultūrpolitiku. Savukārt Ināra Mūrniece (startē Vidzemē ar 2.numuru) partijai dod bijušās Saeimas priekšsēdētājas, aizsardzības ministres un pašreizējās Ārlietu komisijas vadītājas pieredzi. Turklāt Eiropas līmenī partijai joprojām ir Roberts Zīle – viena no ilglaicīgākajām un starptautiski atpazīstamākajām NA politiskajām sejām.
No ideoloģijas pie sociāliem un ekonomiskiem jautājumiem
Partija sola tiesības jebkuru pakalpojumu gan publiskajā, gan privātajā sektorā saņemt latviešu valodā, lielākas Valsts valodas centra iespējas un Latvijas “derusifikācijas deklarāciju”. Drošības jomā tā piedāvā aizsardzībai tērēt vairāk nekā 5% IKP, attīstīt vietējo militāro rūpniecību, pretgaisa, dronu un pretdronu spējas un palielināt apmācīto rezervistu skaitu.
Arī piedāvājums ģimenēm ir visnotaļ pievilcīgs – NA sola bērna kopšanas pabalstu palielināt līdz 600 eiro un to indeksēt, ģimenes valsts pabalstu noteikt 100 eiro par vienu bērnu, 300 par diviem un 600 par trim un vairāk bērniem, pilnībā valsts finansētu bērnu veselības aprūpi, studiju kredītu daļēju dzēšanu pēc bērna piedzimšanas, 15 000 eiro grantu hipotekārā kredīta samazināšanai par katru bērnu un valsts garantētu mājokļa kredītu jaunajām ģimenēm bez pirmās iemaksas.
Tas labi sasaucas ar partijas tradicionālo identitātes politiku – ja gribam, lai latviešu Latvijā būtu vairāk, valstij ģimenēm jāsniedz viss iespējamais atbalsts, lai tās vēlētos radīt vairāk pēcnācējus.
Tomēr lai cik pievilcīgi skanētu priekšvēlēšanu solījumi, pēc vēlēšanām fiskālā un politiskā realitāte sapņotājus novelk atkal atpakaļ pie zemes. Pirmkārt ir būtiska atšķirība starp solījumiem un to izpildei nepieciešamo finansējumu. Tādēļ partijām būtu vēlams arī skaidrot, no kurienes tās domā ņemt naudu, jo īpaši laikā, kad valsts vienlaikus sola vairāk naudas aizsardzībai, veselībai, iekšlietām un citām nozarēm. Otrkārt, neaizmirsīsim, ka politikā lēmumi tiek pieņemti kompromisu ceļā, ko diktē koalīcijas, jau minētie budžeta jautājumi un neparedzētas krīzes, kā, piemēram kovida pandēmija vai ģeopolitiski konflikti. Un visbeidzot populisms un birokrātija. Ģimeņu jautājums, visticamāk, nebūs starp tiem, pret ko kāda partija mēģinātu iebilst, taču birokrātisku “kaķa vilkšanu aiz astes” vēl neviens nav atcēlis.
Karstais kartupelis – migrācija
Migrācijas jautājums ir tas karstais kartupelis, ko valdošā koalīcija šobrīd mētā no rokas rokā īsti nezinādama, ko priekšvēlēšanu laikā ar to iesākt. No vienas puses daļā sabiedrības ir pieprasījums pret jebkura veida imigrāciju un ar to saistītajiem drošības riskiem, no otras – arvien augošā prasība pēc darbaspēka, kuru bez kontraktiem ar trešo valstu pilsoņiem kļūst arvien grūtāk atrisināt. NA nostāja ir vērsta uz maksimālu imigrantu skaita samazināšanu, kamēr partijas ideoloģiskie pretinieki vērtību un sociālās politikas jautājumos – “Progresīvie” iestājas pret migrācijas politiku, kas balstās “aizspriedumos, rasismā un bailēs no citādā”. ZZS savukārt norāda uz nepieciešamību risināt darbaspēka trūkumu mūsu tautsaimniecībā un tādēļ kontrolēta “darba migrācija” būtu atbalstāma, līdzīgās domās ir arī “Jaunā Vienotība”. Te vietā atgādināt, ka premjers Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) valdības sēdē nobloķēja iekšlietu ministra Jāņa Dombravas sagatavoto migrācijas ierobežošanas plānu un cita starpā nodēvēja to par “politisku teātri” un vēlētāju muļķošanu.
Tomēr priekšvēlēšanu ziņā šis konflikts NA dod iespēju parādīt: esam valdībā, bet partijai un tās vēlētājam svarīgos jautājumos mums ir stingra nostāja. Proti, NA priekšteces “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” mēme par “stingro mugurkaulu” un pozicionējums kā nacionālo jautājumu ziņā ideoloģiski viskonsekventāko partiju, nekur nav pazuduši. Tādēļ stingra migrācijas kontrole atbilst NA tradicionālajai identitātei. Tomēr darba devēju argumenti par darbaspēka trūkumu, augstskolu intereses par ārvalstu studentu (un viņu maciņu) piesaisti, kā arī ES tiesiskie ierobežojumi lielai daļai sabiedrības joprojām ir aktuāli.
Augustā, kad migrācijas jautājums jau bija kļuvis par vienu no centrālajiem NA tematiem, SKDS aptaujā partijas reitings samazinājās no 5,5% līdz 4,5%. Tas pats par sevi nepierāda cēloņsakarību starp partijas nostāju migrācijas jautājumos un potenciālo vēlētāju simpātiju mazināšanos, tomēr iespējamība, ka mērenākā šīs partijas vēlētāju daļa no NA novērsušies tieši partijas konsekventās migrācijas ierobežošanas stratēģijas dēļ, ir gana augsta.
Ko rāda reitingi
Nacionālajai apvienībai gandrīz visa 14. Saeima pagāja gan varas partijas, gan opozīcijas zīmēs. Pēc 2022. gada vēlēšanām NA bija Krišjāņa Kariņa valdībā, bet pēc Evikas Siliņas valdības izveidošanas 2023. gadā nonāca opozīcijā. Līdz ar to lielāko daļu sasaukuma NA pavadīja ārpus valdības un varēja baudīt politiski ērto priekšrocību kritizēt jebkuru valdības lēmumu, pašai par to neuzņemoties nekādu atbildību. Iespējams, šis bija viens no iemesliem, kādēļ opozīcijas periodā NA demonstrēja augstākos reitingus – 2024. gada decembrī 9,9% pēc SKDS aptaujas datiem, bet 2025. gada jūlijā, pēc neliela krituma martā un aprīlī, 9,7%.
Pērnā gada rudenī sākās strauja NA reitinga lejupslīde – No 9,7% jūlijā līdz 6,4% oktobrī un 5,6% novembrī. Tik milzīgu sūci NA popularitātes kuģī radīja politiskais konflikts ap Stambulas konvenciju. SKDS aptaujā 40% NA vēlētāju teica, ka no konvencijas noteikti jāizstājas, vēl 16%, ka drīzāk jāizstājas, bet 22% noteikti un 9% drīzāk vēlējās palikt konvencijā. Lai arī partija konsekventi balsoja par izstāšanos, tomēr pēc Valsts prezidenta lēmuma nodot likumu otrreizējai caurlūkošanai piekrita galīgo izlemšanu atstāt 15. Saeimai. NA to skaidroja kā jautājumu par balsošanas laiku, nevis nostājas maiņu. Tas radīja politisku risku zaudēt atbalstītājus abās šajā grupās – mērenākam un izteikti proeiropeiskam NA vēlētājam jau pati izstāšanās iniciatīva varēja šķist nepieņemama, kamēr stingrākajam konservatīvajam vēlētājam kompromiss un lēmuma atlikšana – nepietiekami konsekventa.
Jāatzīmē, ka “Latvijas Faktu” sadarbībā ar SIA “Faktu logs” no 21. līdz 31. augustam veiktajā aptaujā, NA atbalstīja 7,3% visu respondentu.
Ja SKDS aptaujā NA bija piektajā vietā, tad “Latvijas Faktu” aptaujā NA bija trešie; neizlēmuši bija 23,1%. Jāņem vērā, ka abas aptaujas nav tieši salīdzināmas – SKDS un “Latvijas Fakti” izmanto atšķirīgas respondentu sasniegšanas metodes, un šādas metodoloģiskas atšķirības var ietekmēt rezultātus.
Kāds ir “sausais atlikums”?
NA joprojām ir atpazīstama ideoloģija, pieredzējuši politiķi, ministru amati un ilgstošs vēlētāju kodols. Taču tās kādreiz ļoti skaidrā politiskā niša kļuvusi pārpildīta, bet NA vērtības un nostāju nacionāli noskaņotam vēlētājam svarīgos jautājumos pārņem arī partijas konkurenti no tās pašas nišas.
No mērenākās puses par tās vēlētāju konkurē premjera “Apvienotais saraksts” un atsevišķās tēmās “Jaunā Vienotība”. Par konservatīvo ģimenes vēlētāju konkurē arī ZZS, JKP un citi. No nacionālkonservatīvās puses klāt nāk “Austošā Saule Latvijai” (ASL), kuru pēc aiziešanas no Nacionālās apvienības pirms gada izveidoja Raivis Zeltīts. ASL būtībā piedāvā to paši ideoloģiju, kā NA, tikai daudz radikālākā veidā. ASL iekļūšana 15.Seimā “nespīd”, tomēr tās iegūtais viens procentpunkts, visticamāk, ir atņemts NA.
Šobrīd nav jautājums par to, vai NA pārvarēs 5% barjeru iekļūšanai 15.Saeimā. Kā SKDS, tā “Latvijas faktu” reitingi liecina, ka iekļūs. Galvenais jautājums ir cits: vai vēlētājs, kuram svarīga latviešu valoda, drošība, atturīga migrācijas politika, demogrāfija un stingra, noraidoša attieksme pret Krieviju, joprojām uzskata Nacionālo apvienību par šo interešu galveno politisko pārstāvi. Tieši par šīm “īpašumtiesībām” uz nacionālkonservatīvo vēlētāju NA šobrīd arī cīnās.
Lasiet arī:
Aicina uzmanīties pēc izskanējušām runām, ka Rīgā manīts lācis
VIDEO | Niks Endziņš vīlies, ka Sindija Bokāne pēc šķiršanās nav skrējusi viņam pakaļ
Savāc 10 000 parakstu par Saeimas deputātu skaita samazināšanu
Krievija pastiprinās sabotāžas darbības Eiropā, brīdina izlūkdienesti
Nauda plūdīs kā upe: astrologi atklāj, kuras zodiaka zīmes kļūs turīgākas