Vietnē “ManaBalss” savākti vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju parakstu par Saeimas deputātu skaita samazināšanu no 100 līdz 70 tautas kalpiem. Tas nozīmē, ka šī iniciatīva būs jāskata Saeimā.
“Latvijas Republikas Satversmes 5. pants nosaka, ka Saeima sastāv no 100 tautas priekšstāvjiem. 70 deputātu skaits izvēlēts, lai, ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos, aptuveni saglabātu tādu pašu iedzīvotāju skaita attiecību pret vienu deputātu, kāda Latvijā bija 1993. gadā, kad Latvijā dzīvoja aptuveni 2,60 miljoni iedzīvotāju, un arī toreiz bija 100 deputāti. 2026. gada sākumā, iedzīvotāju skaits ir 1,845 miljoni, bet deputātu skaits joprojām ir 100. Tādējādi viens deputāts tagad pārstāv aptuveni 18 450 iedzīvotājus, kamēr neatkarības atjaunošanas sākumā šis rādītājs bija aptuveni 26000 iedzīvotāju uz vienu deputātu,” norāda iniciatīvas iesniedzējs Ričards Bumbērs.
Kā arguments, kas pastiprina vajadzību samazināt deputātu skaitu, minēta parlamenta darba organizācija – mazāk var nozīmēt labāk.
Ar 70 deputātiem katrs deputāts ir redzamāks, viņa darbs un balsojumi ir vieglāk izsekojami, kas motivē strādāt kvalitatīvāk, nevis tikai “būt klāt”. Lielākas un stabilākas frakcijas var strādāt efektīvāk un ātrāk panākt vienošanos. Komisiju darbā svarīgāka ir deputātu kompetence un aktivitāte, nevis formālais skaits. Mazākā parlamentā vieglāk nodrošināt, ka komisijās strādā tie, kas tiešām orientējas jautājumā, nevis “aizpilda vietas”. Mazāks skaits cilvēku var veicināt īsākas debates, mazāk formālu runu un vieglāku saskaņošanu.
Tāpat tiek uzsvērts, ka tas palīdzēs veidot potenciali spēcīgāku saikni ar vēlētājiem. Kad katrs deputāts pārstāv lielāku iedzīvotāju skaitu, varēs rasties lielāka motivācija un nepieciešamība reāli uzturēt kontaktu ar savu apgabalu. Ar 100 deputātiem daudzi var atļauties būt “Rīgas politiķi”. Ar 70 tas kļūst grūtāk – būtu vairāk jāstrādā arī ar reģioniem. Mazāks skaits veicina to, ka vēlētāji koncentrē balsis uz partijām, kurām ir reālas iespējas ietekmēt politiku, norāda iniciatīvas autors.
Tāpat kā vienu no argumentiem viņš min budžeta ietaupījumu. “Saeimas 2026. gada budžets ir plānots 40,28 miljonu eiro apmērā, no kuriem atlīdzībai (deputātiem un Saeimas darbiniekiem) paredzēti aptuveni 31 miljons eiro. Samazinot Saeimas deputātu skaitu no 100 līdz 70, tikai 30 deputātu pamatalgās pēc 2026. gada atalgojuma līmeņa ietaupījums būtu aptuveni 1,5 miljoni eiro gadā. Papildu ietaupījums varētu rasties no deputātu palīgu, kompensāciju un citām tieši ar deputātu skaitu saistītām izmaksām, taču tā precīzs apmērs būtu nosakāms reformas izstrādes laikā. Samazinot 30 deputātus, samazinās arī palīgu algas (palīgu algas ir zemākas, bet kopā tas dod papildu 0,6–1 miljonu eiro gadā).
Finansiālais ietaupījums pats par sevi nebūtu izšķirošs valsts budžetam, taču tas būtu viens no efektīvākas valsts pārvaldes elementiem un vienlaikus radītu precedentu, ka arī politiskā vara pārskata savas administratīvās izmaksas. Nodokļu maksātāji sagaida, ka arī valsts institūcijas regulāri izvērtē savas izmaksas un darba efektivitāti. Mazāks deputātu skaits nenozīmētu mazāku demokrātiju. Latvijai ir nepieciešams efektīvs un atbildīgs parlaments, nevis pēc iespējas lielāks deputātu skaits. Tomēr jautājums nav tikai par iespējamu finanšu līdzekļu ietaupījumu. Šis jautājums skar īpaši tos iedzīvotājus, kuri jūtas atsvešināti no politiskās varas un uzskata, ka valsts pārvaldei jābūt tuvākai cilvēkiem, atbildīgākai un efektīvākai,” teikts iniciatīvā.
Tikpat svarīgs, pēc iniciatīvas iesniedzēja domām, ir jautājums par valsts varas attieksmi pret sabiedrību un politiķu spēju pašiem uzņemties atbildību laikā, kad daudzi Latvijas iedzīvotāji ikdienā saskaras ar ekonomiskām grūtībām, zemu atalgojumu, cenu kāpumu un ierobežotiem valsts pakalpojumiem.
“Samazinot Saeimas deputātu skaitu, valsts vara parādītu solidaritāti ar tautu un apliecinātu, ka arī politiķi ir gatavi meklēt efektīvākus risinājumus un samazināt savas pārvaldības izmaksas. Tas būtu simbolisks, bet ļoti nozīmīgs solis sabiedrības uzticības atjaunošanā valsts institūcijām.
Piedāvātais risinājums ir grozīt Latvijas Republikas Satversmes 5. pantu, nosakot, ka Saeima turpmāk sastāv no 70 tautas priekšstāvjiem līdzšinējo 100 deputātu vietā,’ teikts iniciatīvā.
Šīs pārmaiņas būtu īstenojamas konstitucionālā kārtībā, pieņemot nepieciešamos Satversmes grozījumus. Samazināts deputātu skaits stātos spēkā pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām, tādejādi nodrošinot skaidru pārejas periodu un neradot traucējumus esošās Saeimas darbā.
Piedāvātā reforma paredz: samazināt Saeimas deputātu vietu skaitu no 100 līdz 70; attiecīgi pielāgot Saeimas vēlēšanu likumu (vēlēšanu apgabalu mandātu sadalījumu proporcionāli jaunajam kopējam skaitam); saglabāt demokrātisku vēlēšanu sistēmu un proporcionalitāti; palielināt katra deputāta atbildību par pieņemtajiem lēmumiem; padarīt parlamenta darbu efektīvāku un pārskatāmāku.
“Šis risinājums nav tikai jautājums par valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu. Tas būtu arī simbolisks un praktisks signāls, ka valsts vara ir gatava pati sev piemērot efektivitātes un atbildības principus. Laikā, kad iedzīvotāji tiek aicināti būt taupīgiem un atbildīgi izmantot savus līdzekļus, arī valsts institūcijām ir jāspēj parādīt piemēru.
Risinājums ir praktiski īstenojams saprātīgā termiņā – nepieciešams tikai politisks lēmums un Satversmē noteiktā grozījumu pieņemšanas procedūra.
Samazinot Saeimas deputātu skaitu no 100 līdz 70, Latvija, iespējams, varētu iegūt efektīvāku, atbildīgāku un sabiedrībai tuvāku parlamentu. Mazāks deputātu skaits nav automātiska maģiskā formula. Šie ir tikai iespējamie un nosacītie ieguvumi, kas var īstenoties tikai tad, ja reforma tiek veikta gudri un to pavada citas pārmaiņas (piemēram, darba kārtības uzlabošana, frakciju disciplīna, atklātība),” norāda Ričards Bumbērs.
Viņaprāt, “mazāks deputātu skaits nozīmētu, ka katram tautas priekšstāvim būtu lielāka individuālā atbildība par pieņemtajiem lēmumiem un savu darbu sabiedrības priekšā. Deputātiem būtu grūtāk paslēpties aiz lielāka kolēģu skaita, un vēlētājiem būtu vieglāk izvērtēt katra deputāta ieguldījumu. Mazāks skaits nozīmē, ka katrs deputāts kļūst redzamāks un atbildīgāks vēlētāju priekšā. Lēmumi, iespējams, tiktu pieņemti ātrāk, debates būtu vairāk fokusētākas, un politiskā sadrumstalotība samazinātos. Šīs pārmaiņas dotu arī svarīgu simbolisku ieguvumu – parādītu, ka valsts vara ir gatava sākt ar sevi un piemērot efektivitātes principus arī pašai sev. Tas stiprinātu sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām un veicinātu sajūtu, ka politiķi un iedzīvotāji atrodas vienā pusē — kopā veidojot atbildīgu un taisnīgu valsti.”
“Samazinot deputātu vietu skaitu, ilgtermiņā būtu iespējams samazināt arī ar parlamenta uzturēšanu saistītās izmaksas. Ietaupītos valsts līdzekļus varētu novirzīt sabiedrībai nozīmīgākām jomām — veselības aprūpei, izglītībai, sociālajam atbalstam un drošībai,” teikts iniciatīvas pieteikumā.
Lasiet arī:
Aicina uzmanīties pēc izskanējušām runām, ka Rīgā manīts lācis
VIDEO | ”Daļa manis lēnām mirst,” – Sindija Bokāne atklāj, ko darīs pēc šķiršanās no Nika
Krievija pastiprinās sabotāžas darbības Eiropā, brīdina izlūkdienesti
Nauda plūdīs kā upe: astrologi atklāj, kuras zodiaka zīmes kļūs turīgākas