Saeimas Preses dienests ziņo par tās deputātu braucienu uz Tallinu, lai gūtu tiešu priekšstatu par apvienotā Igaunijas sabiedriskā medija ERR darbību un finansējumu. Tur tikusi iegūta pārliecība, ka mūsu sabiedrisko mediju apvienošana ir “pareizs un tālredzīgs lēmums”.
Kopā ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju Ievu Branti (AS) un tās locekļiem Tallinā viesojās Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio pārstāvji, kā arī mediju uzraudzības iestāžu – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes – amatpersonas.
“Mediju apvienošanas process ir jāveic pārdomāti un bez steigas,” pēc iepazīšanās ar kaimiņvalsts pieredzi sabiedrisko mediju apvienošanā sacīja Brante, atzīmējot, ka Latvijā “turpinām spert nepieciešamos soļus pretī stipram un vienotam sabiedriskajam medijam”.
Deputāti komisijas izbraukuma sēdē Tallinā tikās ar Igaunijas sabiedriskā medija ERR vadību un “uzzināja par Igaunijas ieguvumiem un izaicinājumiem, kas saistīti ar radio un televīzijas apvienošanu”, teikts mediju relīzē. Tāpat deputātiem bija iespēja saņemt atbildes uz daudziem praktiskiem jautājumiem, tostarp par mediju finansējumu.
Pēc pašas Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ziņām,
RR budžets 2022.gadā veidoja 0,12% no valsts iekšzemes kopprodukta.
Vidēji Eiropā šis skaitlis ir 0,18% (0,1–0,3% robežās.) Vēl tikai topošajam Latvijas sabiedriskajam medijam par vēlamu tiek nosaukti 0,16% no IKP. Tāpat kā Latvijā, arī ziemeļu kaimiņos ik pa laikam tiek izvirzīta ideja ieviest klasisko šādu raidorganizāciju finansēšanas modeli – to abonēšanas maksu (ar ko apliek praktiski visu sabiedrību).
LTV un LR darbiniekiem šāds risinājums nešķiet vēlams, jo tas apdraudētu šo mediju popularitāti sabiedrībā. Taču finanšu ministrs Arvils Ašeradens pieļauj iespēju ieviest īpašu nodokli Latvijas sabiedriskā medija finansēšanai.
Tikšanās laikā spriests par Igaunijas apvienotā medija nākotnes mērķiem, tostarp jaunās televīzijas ēkas celtniecību. Tās arhitekti tika izraudzīti 2019.gadā, būvdarbus pilnībā paredzēts beigt šogad. Tika apmeklētas ERR ziņu dienesta telpas, radio un televīzijas ēkas.
ERR apvieno trīs TV kanālus (viens no tiem, ERR+, raida krievu valodā), piecas radiostacijas (viena raida mazākumtautību – ieskaitot krievu – valodās, vēl viena paredzēta ārzemju auditorijai), ziņu portālus igauņu, angļu un krievu valodā, kā arī sporta ziņu portālu. [Atgādinām: Igaunijā pērn bija ~1,37 miljoni iedzīvotāju, Latvijā – 1,88 miljoni.]
Brante informēja, ka jūnija vidū Cilvēktiesību komisija plāno doties līdzīgā pieredzes apmaiņas braucienā uz Lietuvu.
Lasiet arī: Sabiedriskā medija budžets “procentos no IKP” nav iespējams, brīdina Ašeradens
