Pāreja uz īstermiņa līgumiem veicinātu pasažieru pārvadātāju atgriešanos pie vecākiem autobusiem, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks.
Asociācija iebilst pret nosacījumu maiņu valsts izsludinātajos iepirkumos Cēsu, Limbažu un Siguldas lotēs, kas paredz līguma darbību uz trim gadiem, lai gan iepriekš līgumu slēgšanas prakse bija uz desmit gadiem.
Asociācija vērš uzmanību, ka īstermiņa darbības līgumi nozīmēs, ka pārvadātājs nespēs atpelnīt investīcijas jauna transporta iegādē un būs spiests izmantot vecus dažādu marku autobusus, kas palielinās ekspluatācijas izmaksas, samazinās uzticamību un nerisinās ogļskābās gāzes (CO2) izmešu problemātiku.
Asociācijas aprēķini liecina, ka trīs gadu līgumiem kapitāls nepaspēs vienmērīgi amortizēties,
un viena kilometra izmaksas pieaugs par 15-25% salīdzinājumā ar desmit gadu līgumu.
Ošenieks uzsver, ka īstermiņa līgumi nav pareizais ceļš, kā arī šāda pieeja nav diskutēta ar nozari. “Pasažieru pārvadājumos bija svarīgi nodrošināt ilgtermiņa līgumus, lai pārvadātāji pārietu uz pēc iespējas jaunākiem autobusu modeļiem, ņemot tam ilgtermiņa aizdevumus,” skaidro asociācijas vadītājs.
Viņš norāda, ka nozare ir rēķinājusies ar prognozējamību un nosacījumiem, par kuriem vienojās 2019. gadā laika periodam no 2021. gada līdz 2030. gadam.
“Šāds lēmums par īstermiņa līgumiem neuzlabo situāciju nozarē un ir pret iedzīvotāju interesēm – zūd motivācija investēt videi draudzīgos autobusos, pasažieru komforta uzlabošanā, kā arī modernās informācijas un biļešu pārdošanas sistēmās,” norāda Ošenieks.
Asociācijā skaidro, ka autobusu un ar tiem saistītās pasažieru pārvadājumu infrastruktūras dzīves cikls ir 10-12 gadi. Tādējādi trīs gadu līguma gadījumā pārvadātājs nespēs atpelnīt investīcijas jauna transporta iegādē un būs spiests izmantot vecus autobusus, kas palielina ekspluatācijas izmaksas.
Tāpat kapitālie ieguldījumi, tostarp depo, mazgāšanas līnijas, remonta telpas, biroji, ir jāamortizē 36 mēnešu jeb trīs gadu laikā, nevis desmit gadu, kas būtiski palielinās kilometra cenu valstij.
Ošenieks piebilst, ka arī valsts pēc būtības neiegūst no šādas pieejas, jo valstij būs jāmaksā augstākas kompensācijas no budžeta par paātrinātu amortizāciju, kā arī pieaugs administratīvo izmaksu apmērs, jo iepirkumi jāveic ik pēc trim gadiem, kā arī tā nespēs sasniegt ilgtermiņa transporta un dekarbonizācijas stratēģijas mērķus.
Asociācijā uzsver, ka šāda pieeja ir pretrunā arī ar vispārēju Eiropas praksi, jo optimāls un Eiropā visbiežāk izmantotais standarts ir 10 gadu līgums, kas nodrošina ieguldījumu atdevi transportā un infrastruktūrā, garantē augstu pakalpojumu kvalitāti un transporta parka atjaunošanu.
Jau ziņots, ka Autotransporta direkcija (ATD) ir izsludinājusi iepirkumu par reģionālajiem autobusu pārvadājumiem Cēsu, Limbažu un Siguldas apkārtnēs, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS).
Līgumu plānots slēgt uz trim gadiem. Savukārt plānotā kopējā līgumcena veido 24,953 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Iepirkums ir sadalīts divās daļās, tostarp nodrošināt reģionālos pārvadājumus maršruta tīkla daļā “Cēsis” un maršruta tīkla daļās “Sigulda, Limbaži”.
Tāpat ziņots, ka šogad 12. augustā sabiedriskā transporta pasažieru pārvadātāju pārstāvji protesta akcijā pie Ministru kabineta (MK) aicināja valdību kompensēt neparedzamu ārkārtas apstākļu dēļ izraisīto izmaksu pieaugumu. Savukārt 16. septembrī pasažieru pārvadātāji rīkoja protesta akciju “Viena stunda bez sabiedriskā transporta”, lai pievērstu uzmanību nepietiekamam finansējumam sabiedriskā transporta nozarē.
Pārvadātāji pieprasīja kompensēt 10% pārvadātāju zaudējumus, kas radušies ilgtermiņa līgumu dēļ ārkārtas apstākļu ietekmē laikā no 2022. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 31. augustam.
Septembra vidū ATD pārstāvji tikās ar pasažieru pārvadātāju pārstāvjiem, lai pārrunātu aktuālos jautājumus par ilgtermiņa līgumiem. Pēc tikšanās ATD norādīja, ka meklēs juridiskas iespējas pasažieru pārvadātāju prasību izpildei.