Šīs komisijas deputāti ceturtdien, 15.decembrī, viņu ievēlēja amatā drīz pēc tam, kad Jaunās Vienotības (JV) Zemgales sarakstā pirmais «aiz svītras palikušais» Jānis Reirs tās dienas Saeimas sēdē saņēma pagaidu mandātu.
Komisijas vadība tika pārvēlēta, jo līdzšinējā Budžeta komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša ir nolikusi deputātes mandātu, kamēr Krišjāņa Kariņa otreiz vadītajā valdībā pilda izglītības un zinātnes ministres amata pienākumus. Arī savu «mīksto» mandātu finanšu eksministrs pārņem no šīs politiķes. Viņa JV Zemgales sarakstā atradās otrajā vietā, bet Reirs bija tā līderis, ko balsotāji «nosvītroja» līdz ceturtajai vietai. Tas lika valdības veidotājam Kariņam demonstratīvi paziņot: partijas Vienotība veterātam un ilggadējam ministram – arī cītīgam valsts kases pildītājam un sargātājam kovidpandēmijas laikos – vietas valdībā nebūs.
Reirs jau ir vadījis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju 2010.–2011.gadā, līdz 10. Saeimu atlaida toreizejā valsts galvas Valda Zatlera rosinātā tautas balsojumā.
Starp citu, arī toreiz viņš netika ievēlēts.
Taču Reirs kļuva par Saeimas Vienotības frakcijas deputātu Sarmītes Ēlertes vietā, kad viņa kļuva par kultūras ministri. Komisijas priekšsēdētaja amatā nostrādāja arī 11.Saeimas pilnvaru laiku (2011–2014), kam mandātu Zemgalē izcīnīja pats. Šajā laikā komisijā tika izstrāts Eiro ieviešanas likums un Fiskālās disciplīnas likums, nodrošinot stabila valsts budžeta veidošanu.
Jānis Reirs, dzimis 1961.gada 23.septembrī Rīgā, ir bijušais īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās (2004–2006), labklājības ministrs (2016–2019) un finanšu ministrs (2014–2016, 2019–2022). Kopš ievēlēšanas 8.Saeimā 2002.gadā – tad pārstāvot partiju Jaunais laiks – bijis arī visu pārējo parlamenta sasaukumu deputāts.
Reirs, 1990.gadā beidzis Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti, ir nodarbojies ar uzņēmējdarbību – kā Dobeles ķīmiskās rūpnīcas Spodrība valdes priekšsēdētājs, korporatīvo finanšu uzņēmuma Prudentia partneris un direktors, Trasta komercbankas valdes loceklis un viceprezidents, Latvijas-Vācijas bankas kredītdaļas vadītājs. Padomju laikos darbojies Rīgas elektromehāniskās rūpnīcas Komjaunatnes organizācijas vadībā, 1989. gadā bijis Rīgas pilsētas Centra rajona izpilddirektora palīgs.
Reirs bijis precējies trīs reizes. Pēdējā laulība slēgta ar Gundu Reiri (dzimusi Ignatāne), kura ieņēmusi dažādus citus amatus valsts pārvaldē un politiskās organizācijās un patlaban ir Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre. Ģimenē dzimusi meita, tagad pusaudze. Patīk garas pastaigas svaigā gaisā, cenšas dienā noiet vismaz 10 kilometrus.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirms Saeimas balsojumiem izskata likumprojektus, kas saistīti ar valsts budžetu, finansēm un nodokļiem. Tāpat komisija skata ziņojumus par valsts ekonomikas attīstības tendencēm, problēmām un nākotnes perspektīvām. Komisija skata arī Finanšu ministrijas ziņojumus par valsts ekonomisko situāciju un budžeta izpildi.
Lasiet arī: Saeima izsaka uzticību jaunajai valdībai
