Šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē izvērtās plašas diskusijas par grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā, kas paredz dzīvokļa logu un durvju iekļaušanu kopīpašumā.
Ekonomikas ministrija (EM) šādus grozījumus piedāvāja gadījumiem, ja tiek atjaunota dzīvojamā māja un kā tehniskais risinājums tiek izmantota rūpnieciski ražotu paneļu uzstādīšana uz ēku fasādes, atjaunošanas procesā ir nepieciešams izņemt esošos atsevišķo īpašumu norobežojošos logus, lai tos iestrādātu sagatavotajos paneļos, kas pēcāk tiek uzstādīti atjaunojamai mājai.
Šādā gadījumā praksē var pastāvēt problemātika attiecībā uz projekta realizāciju, jo Dzīvokļa īpašuma likuma spēkā esošajā redakcijā noteikts, ka atsevišķo īpašumu norobežojošie logi ir atsevišķais īpašums, kas pēc būtības dzīvokļa īpašniekam ļauj atteikties no logu izņemšanas savā dzīvokļa īpašumā, neskatoties uz to, ka dzīvokļu īpašnieku kopība jau ir nobalsojusi par veicamajiem darbiem.
Ar šo priekšlikumu EM piedāvā mainīt atsevišķo īpašumu norobežojošo logu un durvju juridisko statusu, nosakot, ka tie ir kopīpašumā esošā daļā ietilpstoši elementi, tādējādi nodrošinot ēkas atjaunošanas projekta realizēšanu gadījumos, kad māju atjauno, izmantojot gatavu, rūpnieciski ražotu paneļu risinājumus.
EM ieskatā atsevišķo īpašumu norobežojošie logi atbilstoši savai funkcijai ir nesaraujami saistīti ar dzīvojamās mājas kopīpašumā esošo daļu un nepieciešami mājas atbilstošai ekspluatācijai, līdz ar to, neskatoties uz pašreizējo likuma iedalījumu, tie pēc būtības ir kopīpašuma elements. Turklāt Dzīvokļa īpašuma likumā jau pašlaik noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir tiesības atjaunot atsevišķo īpašumu norobežojošos logus un durvis bez saskaņošanas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopība nav lēmusi citādi. Tādējādi EM piedāvātie grozījumi neparedz nekādas papildu izmaiņas regulējumā attiecībā uz logu nomaiņu un dzīvokļu īpašnieki, neskatoties uz to, ka logi pēc to piederības statusa būtu uzskatāmi par kopīpašumu, izmantojot Dzīvokļa īpašuma likumā dotās tiesības, varēs nomainīt savā īpašumā esošos logus un durvis bez saskaņojuma saņemšanas no dzīvokļu īpašnieku kopības.
Saeimas Juridiskajam birojam par šādu priekšlikumu bija iebildumi. Birojs norādīja, ka EM priekšlikumu attiecina uz AS “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” (“Altum”) renovācijas programmā atbalstītajām mājām, taču likuma norma attieksies uz pilnīgi visām daudzdzīvokļu mājām. “Gadījumā, ja dzīvokļa logi un ārdurvis ir kopīpašums, visai kopībai ir jātaisa izdevumu aprēķins šī kopīpašuma uzturēšanai, apkopšanai,” skaidroja Juridiskais birojs. Tas var radīt precedentu, ka dzīvokļa īpašnieks vērsīsies pie apsaimniekotāja ar lūgumu nomainīt vai saremontēt logus, durvis, ja reiz tas ir kopīpašums. Ja dzīvokļa durvis būs kopīpašums, vai mājas pārvaldniekam tiks uzticētas arī dzīvokļa atslēgas, jo pie kopīpašuma pārvaldniekam jābūt piekļuvei, retoriski sēdē vaicāja Juridiskā biroja juriste.
Tāpat viņa norādīja, ka šāds priekšlikums pēc būtības nozīmē īpašniekam atņemt viņa īpašumu, jo cilvēki līdz šim ir par saviem līdzekļiem mainījuši gan logus, gan durvis.
Šodien deputāti šī priekšlikuma izskatīšanu likuma grozījumos atlika un vienojās par to diskutēt 22.aprīlī plkst.10, pieaicinot dažādu jomu speciālistus.
Jau ziņots, ka Saeima pērn decembrī konceptuāli atbalstīja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā un saistītus grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas paredz principa “parāds seko dzīvoklim” ieviešanu.
Izmaiņas rosinātas, lai aizsargātu dzīvokļu īpašnieku kopību, kā arī dzīvojamo māju pārvaldnieku un komunālo pakalpojumu sniedzēju tiesiskās intereses pret to dzīvokļu īpašniekiem, kuri nenorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem un neveic iemaksas mājas uzkrājuma veidošanai. Ņemot vērā iecerēto, ka parādus nomaksās jaunie īpašnieki, samazināsies arī risks, ka dzīvojamai mājai uzkrātā parāda dēļ tiek pārtraukta kāda pakalpojuma sniegšana.
Patlaban praksē joprojām ir gadījumi, kad viena dzīvokļa parāds var negatīvi ietekmēt visu daudzdzīvokļu māju, tostarp apkures savlaicīgu pieslēgšanu mājai. Tāpat ir gadījumi, kad dzīvokļus pārdod un atgūt parādus kļūst vēl sarežģītāk, teikts grozījumu anotācijā.
Savukārt gadījumos, kad īpašnieks savu dzīvokli, kam uzkrājušies parādi, pārdod, viņam būs jārēķinās, ka parāds līdz dzīvokļa pārdošanai būs jāapmaksā, vai īpašuma cena būs jāsamazina, jo jaunajam īpašniekam būs jānomaksā visi dzīvokļa parādi, norādījuši grozījumu autori.
Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā un grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā Saeimā jāskata vēl divos lasījumos.