ASV un NATO sabiedrotie šonedēļ Baltijas jūrā sāks mācības, kas šogad norisināsies ievērojami mazākā apmērā, jo kuģi ir pārvietoti uz konfliktu zonām citviet pasaulē, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Ikgadējās mācības US BALTOPS norisinās kopš 1971.gada, un šogad tajā piedalīsies 20 kuģi no 15 valstīm, un 6000 karavīri, kas ir apmēram puse no pērnā gada apmēra. Amatpersonas norādījušas, ka mazākas mācības atspoguļo operatīvo realitāti, nevis izplēnējušu apņemšanos, jo rietumvalstu flotes aizņemtas citviet, tostarp Tuvajos Austrumos un arktiskajos reģionos.
US BALTOPS norisināsies no 4. līdz 20.jūnijam, un, neskatoties uz mazāku dalībnieku skaitu nekā ierasts, joprojām būs lielākie manevri Baltijas jūrā šājā gadā. Lai gan ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) asi kritizējis NATO un pat draudējis aliansi pamest, Vašingtona uz mācībām nosūtīs kuģi “Mount Whitney.”
ASV vadītās mācības nav paredzētas kā tieša atbilde uz pašreizējiem notikumiem, tomēr vācu kontradmirālis Stefans Haišs (Stephan Haisch) norādīja, ka tie noteikti pastiprina mācību politisko nozīmību. Viņš uzsvēra, ka šajā laikā lielu mācību rīkošana ir alianses spēka pazīme:
“Tā ir zīme, ka alianse ir vienota un spēcīga, un es runāju visu sabiedroto vārdā.”
Haišs atbild par Baltijas jūras daudznacionālo flotes vadības štābu, ko 2024.gadā Rostokā izveidoja Vācija, atbildot uz pieaugošo spriedzi attiecībās ar Krieviju.
BALTOPS sāksies ar mācībām Baltijas jūras rietumu daļā, un tad virzīsies uz austrumiem, izmēģinot apgādi un brīvu kuģošanas ceļu nodrošināšanu starp ap Zviedrijai piederošo salu Gotlandi. Tas būs galvenais mācību uzdevums, ņemot vērā, ka apgabala stratēģiskā nozīme ir pieaugusi. Brīvi kuģu ceļi krīzes situācijās tiek uzskatīti par kritiski svarīgiem, it sevišķi Baltijas valstu apgādē, ko ar ar pārējo NATO saista tikai šaurais Suvalku koridors. Haišs uzsvēra, ka brīvi kuģošanas ceļi ir centrālais jautājums, piebilstot, ka svarīgi ir nodrošināt ne vien militāro kustību, bet arī komerciālo kuģu pārvietošanos.
Jautāts par iepriekš notikušajiem starpgadījumiem Baltijas jūrā, ko rietumu amatpersonas sasaistījušas ar Krieviju, Haišs sacīja, ka nedomā, ka Maskava varētu pārkāpt robežu, kas liktu izmantot NATO 5.pantu. Viņš norādīja, ka sagaida – Krievija nepārkāps 5.panta robežu, ja gribēs pārbaudīt NATO.
Lasiet arī: ASV varētu paplašināt kodolatturēšanas klātbūtni Eiropā – Baltija starp interesentiem
