Pagaidām ar vārdu “miers” Krievijas pret Ukrainu sāktā kara kontekstā katrs domā kaut ko savu, šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Eksperts atgādināja, ka Krievija kā miera piedāvājumus joprojām izvirza ultimātus Ukrainai, sekojoši tās darbības vairāk traktējamas kā centieni panākt pamieru, kas savukārt, visticamāk, nozīmētu esošo iekarojumu iesaldēšanu. Krievijas režīms grib pamieru, jo karš tomēr ir pamatīgi izsmēlis valsts resursus.
Sārts lēsa, ka pamiers ir iespējams, bet tas nenozīmētu kara beigas.
Kā atzīmēja eksperts, apturot karu šādā stāvoklī, tas noteikti nenozīmēs, ka panākts miera stāvoklis, jo Krievijā gan režīms, gan sabiedrība ir novesti tādā stāvoklī, ka nespētu “vienkārši pakāpties atpakaļ” pozīcijās pirms kara.
Sārts vērtēja, ka ir vairāki faktori, kas pašlaik īpaši liek dažādiem politikas spēlētājiem runāt par kara noregulējumu – ir gana liels satraukums, kā situāciju varētu ietekmēt ASV prezidenta vēlēšanu iznākums, frontē ne viena no pusēm nespēj atrast veidus, kā strauji mainīt situāciju, ir tas ir kļuvis par izturības karu, turklāt Ukrainas sabiedrība trīs kara gados ir ļoti nogurusi.