Patlaban publiskajā telpā ir mazāk balsu, kas atbalsta Krievijas noziegumus Ukrainā, bet vienlaikus daļa Kremlim simpatizējošo Latvijas iedzīvotāju ir vēl vairāk radikalizējušies, sociālajos tīklos norādījis NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Atskatoties uz gadu kopš 10.maija notikumiem toreizējā padomju okupācijas pieminekļa vietā Rīgā, Pārdaugavā,
Sārts mikroblogošanas vietnē Twitter norādījis, ka padomju pieminekļu vairs nav, Krievijas varenības mīts ir sagrauts,
svinības, kādas pieredzētas gadu laikā 9.maijā, vairs šķietami nav iespējamas un publiskā telpā ir mazāk balsu, kas atbalsta Krievijas noziegumus Ukrainā.
Vienlaikus Kremļa atbalstītāju skaits ir sarucis, bet arī daudzi, kuri turpina simpatizēt Kremlim, ir vienkārši iemācījušies paklusēt. Savukārt diskusijas, kas pirms gada bija skatāmas publiskā telpā, ir pārceļojušas uz slēgtiem forumiem.
Vienlaicīgi daļa Kremlim simpatizējošo ir vēl vairāk radikalizējušies, sekojot Krievijas propagandai savos uzskatos.
“Tas, ka savā ikdienas burbulī to nejūtam, nenozīmē, ka šis viedoklis nepastāv. Ko darīt?” retoriski vaicā Sārts.
NATO centra direktors kā centrālo ilgtermiņa risinājumu uzskata izglītības sistēmu, kas nozīmē ne tikai latviešu valodu, bet arī saturiski precīzu pieeju vēsturei un sabiedrības vērtību sistēmas mācībai skolās. Tāpat nepieciešams turpināt striktu attieksmi pret genocīda atbalstītājiem un slavinātājiem.
Arī Ukrainas uzvarai šajā karā būtu ārkārtīgi destruktīvs efekts uz Krievijas “greizo spoguļu karaļvalsti”, uzskata NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors.
Jau ziņots, ka desmitgadēm 9.maijā pēc Krievijas iniciatīvas tikušas organizētas svinības Sarkanās armijas uzvarai pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā. Arī Latvijā joprojām daļa sabiedrības piekopj tradīciju atzīmēt tā dēvētos Uzvaras svētkus, tomēr jau izsenis šis datums Austrumeiropā tiek identificēts ar Baltijas valstu okupāciju un aneksiju PSRS sastāvā.
Neraugoties uz aicinājumiem 9.maijā pieminēt Krievijas agresijas upurus Ukrainā un nepulcēties pie padomju režīma memoriāliem, Rīgā, pie padomju pieminekļa Pārdaugavā, arī pērn devās cilvēki, lai arī ievērojami mazākā skaitā nekā citus gadus.
Nākamās dienas rītā ziedi no pieminekļa tika aizvākti, kā rezultātā pie pieminekļa atkal tika pulcēti cilvēki.
Vakarpusē pāris simti sanākušo jau uzvedās agresīvi un bravūrīgi, tostarp slavinot Krieviju un attaisnojot tās agresiju Ukrainā.
Pēc notikumiem pie pieminekļa iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) nolēma demisionēt.
Piemineklis pērn tika nojaukts, un šobrīd tā vietā ir smilšu lauks un kaudze un milzīga lāma, ko iecienījušas kaijas, ķīri un citi putni. Teritorija aizvien ir iežogota.
Lasiet arī: Valdība atceļ obligātu sejas maskas lietošanas prasību veselības iestādēs un centros