Baltajā namā plānotā tikšanās 18.augustā Ukrainas nākotnei un visas Eiropas drošībai var izrādīties daudz būtiskāka nekā ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) un Krievijas diktatora Vladimira Putina teatrālā tikšanās Aļaskā, vēsta britu raidorganizācija BBC.
Virspusēji Trampa un Putina tikšanās Aļaskas lielākajā pilsētā Ankoridžā atbilda gaidītajam. Ne uguns pārtraukšanas, ne sankciju, ne nozīmīgu paziņojumu. Vai Ukraina un Eiropa tiks nostādītas aiz slēgtām durvīm noslēgtas vienošanās priekšā? Ja tās varēs šādu situāciju novērst, acīmredzot ne.
18.augustā kopā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Baltajā namā ieradīsies arī Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers (Keir Starmer), Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron), Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs (Friedrich Merz) un citu Eiropas valstu līderi, tādejādi garantējot, ka Ovālajā kabinetā neizveidjas līdzīga situācija kā februāra noslēgumā, kad Tramps ar ASV viceprezidentu DŽ.D. Vensu centās pazemot Zelenski.
Eiropieši ir apņēmības pilni izdarīt spiedienu uz Trampu par diviem jautājumiem. Pirmkārt, jautājums par mieru nevar tikt izlemts bez Ukrainas iesaistes; otrkārt, aiz tā ir jābūt tēraudcietām drošības garantijām kara plosītajai valstij.
Tomēr galvenokārt Eiropa vēlas parādīt, ka ir vienota ar Ukrainu,
un tās līderi vēlas nodrošināt, ka Tramps neļauj Putinam sevi apvārdot un pakļaut Krievijas prasībām.
Tikšanās laikā noteikti tiks pārbaudītas Stārmera diplomātiskās spējas. Trampam Lielbritānijas premjerministrs patīk, un viņš Stārmerā ieklausās. Tuvākā mēneša laikā Tramps arī valsts vizītē apmeklēs Lielbritāniju. Tāpat 18.augustā klāt būs arī NATO ģenerālsekretārs Marks Rute (Mark Rutte), kurš dažkārt tiek dēvēts par “Trampa vārdotāju.”
Tajā pašā laikā daudz mazāk Trampam patīk Makrons, un Baltais nams asi kritizējis Francijas lēmumu ANO Ģenerālās asamblejas laikā septembrī atzīt Palestīnas valstiskumu.
Lai panāktu mieru Ukrainā, kaut kas būs jāziedo. Eiropas valstu vadītāji bieži un atkārtoti sacījuši, ka starptautiskās robežas nedrīkst tikt mainītas ar spēku. Zelenskis nenogurstoši stāsta, ka Ukraina neatdos savu zemi okupantiem, turklāt to liedz valsts konstitūcija. Tikmēr Putins grib pilnīgi iegūt Donabasa reģionu, kuru krievi šobrīd ieņēmuši 85% apmērā, un pat nedomā atdot anektēto Krimu.
Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa (Kaja Kallas) BBC žurnālistam sacījusi, ka uzvara Ukrainā nav tikai teritorijas pārdale. Ja Ukraina varētu iegūt drošības garantijas, ko NATO valstīm dod tā sauktais 5.pants, ar to vien jau varētu būt pietiekami, lai nākotnē novērstu Krievijas agresiju, un sargātu Ukrainas brīvību un neatkarību. Arī tā savā veidā būtu uzvara.
Lasiet arī: Tramps pēc tikšanās ar Putinu: “Ļoti produktīvi, vienisprātis daudzos punktos”
Lasiet arī: Tramps, Putins un Zelenskis varētu satikties – mērķis noslēgt miera līgumu