Dānijas ārlietu ministrs Larss Loke Rasmusens (Lars Lokke Rassmusen) pēc tikšanās ar Baltajā namā norādījis, ka pastāv “fundamentālas atšķirības” pozīcijā par Grenlandi, raksta britu raidorganizācija BBC.
Rasmusens pastāstīja, ka tikšanās 14.janvārī ar ASV viceprezidentu Dž.D. Vensu (JD Vence) un valsts sekretāru Marko Rubio (Marco Rubio) bijusi atklāta, bet konstruktīva. Tomēr viņš piebilda, ka ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) uzstāj uz Grenlandes “iekarošanu,” kas ir pilnīgi nepieņemami. Dānis uzsvēra, ka ir ļoti skaidri norādīts, ka tas nav Dānijas interesēs.
Tramps pēc tikšanās atkārtoti atgādināja par savu interesi iegūt dabas resursiem bagāto arktisko salu – tā ir nostāja, kas satraukusi sabiedrotos Eiropā un radījusi spriedzi NATO.
Stundu garā tikšanās starp Dānijas un ASV pārstāvjiem nav nesusi jūtamu rezultātu, lai gan ir panākta vienošanās par augsta līmeņa darba grupas izveidi, lai spriestu par Dānijas autonomās teritorijas nākotni. Rasmusens sacīja, ka ir robežas, ko ASV nevajadzētu pārkāpt, un darbs grupas uzdevums būs rast kompromisu. Viņš piebilda, ka gan Grenlande, gan Dānija neiebilst pret papildus ASV militāro bāžu izvietošanu uz salas.
Dānijas ārlietu ministrs arī norādīja, ka Trampa redzējumā par drošības stiprināšanu arktiskajā reģionā ir sava daļa taisnības, tomēr piebilda, ka
izteikumi par krievu un ķīniešu kara kuģu luncināšanos ap salu neatbilst patiesībai.
Par spīti zemajam apdzīvotības blīvumam, Grenlande atrodas ideālā vietā, lai tajā izvietotu agrīnās brīdināšanas sistēmas, un sekotu līdzi kuģu satiksmei reģionā. Tramps regulāri atkārtojis, ka salas pievienošana ASV ir ļoti būtiska valsts drošībai. Amerikāņiem jau ir militārā bāze Grenlandes ziemeļrietumu pusē, kurā izvietotas apmēram simts militārpersonas. Bāze uz salas atrodas kopš 2.pasaules kara. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo vienošanos starp ASV un Dāniju, amerikāņi var ievest Grenlandē tik daudz karaviru, cik uzskata par vajadzīgu.
Grenlandes ārlietu ministre Viviāna Mocfelde (Vivian Motzfeldt) sacīja, ka sala ir gatava paplašināt sadarbību ar ASV, bet iebilst pret pilnīgu pārņemšanu.
Venss un Rubio pēc tikšanās nav snieguši komentārus, savukārt Tramps žurnālistiem sacīja, ka ASV Grenlande nepieciešama drošības apsvērumu dēļ. Neesot nekā, ko Dānija varētu darīt, lai apturētu Krieviju vai Ķīnu, ja tās nolemj iekarot Grenlandi, bet amerikāņi varot aizsargāt salu, piebilda Tramps.
Tikmēr eiropieši izrādījuši atbalstu Grenlandei.
Zviedri 14.janvārī solīja uz salu nosūtīt bruņotos spēkus, ja tas būs nepieciešams. Vācija informējusi, ka uz Grenlandi nosūtīs izlūkošanas komandu, lai izprastu, kādi ir kopējie apstākļi iespējamas militāras palīdzības sniegšanai. Lilebritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs (John Healey) sacīja, ka pēc Dānijas pieprasījuma Lielbritānija nosūtīs militāro virsnieku strādāt izlūkošanas komandā. Savukārt Francija plāno februārī uz salas atvērt konsulātu. Arī francūži piedalīšoties izlūkošanas komandā.
Dānija norādījusi, ka, cieši sadarbojoties ar partneriem, tā palielinās militāro klātbūtni uz salas.
Pagaidām nav skaidrs, vai Tramps tiešām plāno Grenlandes iegūšanai izmantot militāro spēku, bet 14.janvāra preses konferencē viņš atteicies to izslēgt. Starp citām iespējām ir arī teritorijas iegāde, lai gan ne grenlandieši, ne dāņi nav teikuši, ka sala būtu nopērkama.
Aptaujas liecina, ka vairums Grenlandes iedzīvotāju iebilst pret nonākšanu ASV pakļautībā. Arī lielākā daļa amerikāņu ir pret Grenlandes pārņemšanu. 14.janvārī publiskotā “Reuters”/”Ipsos” aptauja norāda, ka tikai 17% ASV iedzīvotāju atbalsta Grenlandes pārņemšanu, savukārt 47% pilnīgi iebilst šādam plānam.
Lasiet arī: ASV politika un tās pēdas – gan valdību gaiteņos, gan lidostās