Pērn, salīdzinājumā ar 2021.gadu, sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) imports Klaipēdas terminālī gandrīz divkāršojies – līdz pieciem miljoniem kubikmetru jeb 32,22 teravatstundām, paziņoja Lietuvas Enerģētikas ministrija.
«SDG termināļa izmantošana palīdzēja valstij un Baltijas reģionam nodrošināt nepieciešamo dabasgāzes daudzumu, atsakoties no Krievijas dabasgāzes pēc tam, kad Krievija iebruka Ukrainā un būtiski ierobežoja gāzes plūsmu uz Eiropu,» šo ziņu komentēja Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis (Dainius Kreivys).
Pērn Klaipēdā 65% saņemto SDG kravu bija no ASV, 30% – no Norvēģijas, 3% – no Ēģiptes un 2% no Krievijas.
Taču Krievijas gāze tika piegādāta vien pirms Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.
Pagājušajā gadā Klaipēdā lielie SDG tankkuģi piegādāja 36 kravas, kas ir par 21% vairāk nekā 2021.gadā.
Lietuvas SDG termināļa Klaipēdā operatorkompānijas Klaipedos nafta ģenerāldirektors Darjus Šilenskis (Darius Šilenskis) iepriekš informēja, ka Klaipēdā pērn regazificēja un pārkrāva ap 32 teravatstundām SDG, kas ir par 96% vairāk nekā 2021.gadā. Terminālī ieradās 54 kuģi, un tā vidējā noslodze bija 72%.
Lasiet arī: Valdība noraida Skultes SDG termināļa attīstītāja un investora piedāvātos sadarbības nosacījumus