Ministru kabineta sēdē otrdien, 21.februārī, tika skatīts Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izvērtējums attīstītāja AS Skulte LNG Terminal un tā investora iesniegtajiem Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināļa projekta sadarbības nosacījumiem. Tie, balstoties KEM analīzē, tika noraidīti. Projekta īstenotāji to sauc par valdības tuvredzību.
Klimata un enerģētikas ministra padomniece Beate Barkāne, ziņojot par valdības lēmumu, atgādināja, ka valdība šādu uzdevumu KEM deva 24.janvārī, un, lai nodrošinātu kvalitatīvu analīzi, 30.janvārī KEM «iesniedza attīstītājam papildu informācijas pieprasījumu par 2023.gada 13.janvāra vēstulē sniegtajiem projekta sadarbības nosacījumiem». Pēc papildu informācijas saņemšanas, kapacitāti un izmaksām, tiek secināts, ka konkrētos projekta
sadarbības nosacījumus nevar atbalstīt, galvenokārt to regulatīvo priekšrocību un garantiju apjoma dēļ.
Šobrīd KEM, uzsver Barkāne, turpina savu darbu – uzrauga, lai Latvija tiek nodrošināta ar gāzes piegādēm. Tāpat ministrija, balstoties uz Saeimas pieņemto likumu Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli, turpina sekmēt Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta attīstību. Ministra padomniece atgādina, ka ar 2023.gada 1.janvāri darbu uzsākusī KEM tapusi, reorganizējot Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Funkcijas, kas saistītas ar enerģētikas politikas jomu, tai skaitā likuma Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli izpildi, veic KEM.
***
Trešdien, 22.februārī, izvērstu paziņojumu par valdības lēmumu izplatīja uzņēmuma Skulte LNG Terminal ģenerāldirektors Renārs Miķelsons. «Mūsu skatījumā tā ir valdības tuvredzīga rīcība, domājot par Latvijas enerģētisko neatkarību un diversificējot gāzes piegādes iespējas no Krievijas Gazprom. Kā noraidījuma iemesls publiski tika minēts pārmērīgās garantijas, ko attīstītājs esot prasījis no valsts. Vēlamies norādīt, ka tā ir dezinformācija,» teikts viņa mediju relīzē.
Tāpat Miķelsons paziņoja, ka premjera Krišjāņa Kariņa (JV) teiktais trešdienas Rīta Panorāmā – par Skulte LNG Terminal prasībām, «ka esam piedāvājuši modeli, kurā Latvijas patērētāji subsidētu gāzes pārvades izmaksas kravām, kas iziet ārpus Latvijas» – neatbilstot patiesībai. Uzņēmums nekad neesot izvirzījis šādu prasību.
Skulte LNG Terminal valsts iesaisti saredz, tai izlemjot «pārtraukt prioritarizēt dabasgāzes plūsmas no Klaipēdas un Inko, ieviešot uz tirgus principiem balstītus dabasgāzes iesūknēšanas Inčukalnā produktus.» Tas atbrīvotu Latvijas lietotājus no pienākuma subsidēt dabasgāzes transportēšanu no Lietuvas un Somijas termināļiem līdz Inčukalnam un atpakaļ.
Miķelsons rēķina, ka
valdības iesaiste finanšu plūsmas nodrošināšanā pirmajos gados aprobežotos ar 2 līdz 5 miljoniem eiro gadā
(atkarībā no termināļa faktiskās noslodzes), turklāt tie tiktu atlīdzināti, vēlākajā periodā samazinot termināļa lietošanas maksu. Tāpat būtu vajadzīga pamatotu projekta izdevumu atlīdzināšana, gadījumā, ja termināļa projektēšanas gaitā izrādītos, ka valsts iestādes nebūtu gatavas izsniegt visas projekta realizācijai nepieciešamās licences un atļaujas. «Turklāt projektam jau piešķirtais nacionālo interešu objekta statuss padara šo garantiju par formalitāti, kā tas jau ir pierādījies Rail Baltic projektā.»
Valsts iesaiste ir tipiska prakse visur Eiropā, uzsver projekta attīstītāju runasvīrs. «Piemēram, valsts atbalsts Klaipēdas terminālim pirms kara Ukrainā mērāms 60 miljonu eiro apmērā gadā. Arī Inkoo terminālim Somijas valsts ir piešķīrusi 105 miljonus eiro tikai 2022. un 2023.gada darbības izmaksu segšanai. Skulte LNG Terminal prasītā iesaiste nav salīdzināma ar šo apmēru.» Viņš uzsver, ka valstij pašai būvēt ir ilgāk un daudz dārgāk, un aicina valdību «izveidot kvalificētu sarunu vešanas komandu, lai pēc iespējas ātrāk varētu sākt sarunas ar attīstītāju, jo līdz šim tādas nav notikušas».
«Likums paredz termināli uzbūvēt līdz 2024.gada septembrim, un šī termiņa neievērošana kā arī ar to saistītie energoapgādes riski kļūs par Latvijas politiķu atbildību,» savā paziņojumā raksta LNG Terminal ģenerāldirektors.
***
Valdība pašlaik nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļu būtu vajadzīgs savs SDG termināls, trešdien, 22.februārī, intervijā LTV Rīta panorāmai pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Kā viņš jau agrāk – 8.februāra raidījumā Rīta panorāma – izteicās, ja Skultes SDG termināļa attīstītāji vai stratēģiskais investors [kas joprojām nav atklāti nosaukts – BNN] prasīs valstij neadekvātas garantijas,
nav izslēgts, ka termināli varētu būvēt pati valsts.
KEM izvērtējot visas iespējas, kā termināli varētu uzbūvēt, paziņoja Kariņš. Premjers solīja, ka nepieļaus situāciju, ka investors no valsts prasīs neiespējamus solījumus un garantijas. Piemēram, valsts neuzņemšoties garantēt peļņu no termināļa būvniecības projekta. «Ja meklēs, lai garantē kaut kādu peļņu vai ko tamlīdzīgu, tas vispār ir izslēgts,» sacīja Kariņš.
«Skultes terminālis ir lielā mērā kā pretgaisa aizsardzības sistēma. Mēs to pērkam par lielu naudu, bet nezinām, vai šaus,» februāra sākumā skaidroja klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars. Viņš piebilda, ka no potenciālajiem termināļa attīstītājiem ir iesniegts priekšlikums par turpmāko sadarbību, paredzot «zināma veida garantijas», kuras valdība izskatīs un sniegs redzējumu, vai tās ir pieņemamas.
***
Gada sākumā tika vēstīts, ka Skulte LNG Terminal ir atradis stratēģisko investoru un 13.janvārī iesniedza valdībā priekšlikumu ar vēlamajām sadarbības formām. Priekšlikumi paredz administratīvos lēmumus, kas uzlabos termināļa konkurētspēju, un komerciālus līgumus par nākotnes jaudu izmantošanu. Tāpat varētu būt trešo pušu izņēmumi, kas ļauj slēgt līgumus par daļu no jaudām, kā arī cita veida atbalsta pasākumi, balstoties uz Eiropas praksi, tad skaidroja Skulte LNG Terminal vadība.
Uzņēmuma ģenerāldirektors Renārs Miķelsons neatklāja investoru, taču stāstīja, ka tā ir liela kompānija, kurai ir termināļi arī citviet pasaulē. Viņš arī norādīja, ka tā nav biržā kotēta kompānija un ir gatava atklāt savu identitāti, līdz ko būs reakcija no valdības.
Pērn septembra beigās Saeima galīgajā lasījumā pieņēma valdības un Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu, kas nosaka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu «Saulkrastu SDG terminālim», tā cauruļvada savienojumam ar dabasgāzes pārvades sistēmu un ar to saistītajām būvēm. [Neoficiāli šāds terminaļa attīstītāju panākums tiek skaidrots ar viņiem dedzīgi sniegto toreizējās valdības partijas Konservatīvie atbalstu, kas 14.Saeimā vairs nav pārstāvēta – BNN.]
AS Skulte LNG Terminal ir reģistrēta 2016.gadā, tās mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS Virši-A.
Lasiet arī: Ostu uzņēmēji aicina SDG termināli būvēt lielā ostā
