Maskava aicinājusi ANO valstis balsot pret «nelīdzsvaroto un pretkrievisko» Ukrainas un citu valstu rosināto rezolūciju, kas paredz Krievijas aiziešanu no Ukrainas teritorijas, raksta ziņu aģentūra Reuters.
193 ANO dalībvalstīm šonedēļ jābalso par rezolūcijas uzmetumu, kas pieprasa, cik vien ātri iespējams, nodrošināt Ukrainas teritorijā visaptverošu, taisnīgu un ilgstošu mieru. Rezolūcijā iekļauta arī prasība Krievijai pārtraukt karadarbību un izvest no valsts savu karaspēku. Ukraina un tās sabiedrotās cer iegūt vismaz trešdaļas ANO Ģenerālās asamblejas valstu atbalstu, tādējādi pastiprinot Krievijas diplomātisko izolāciju.
Ģenerālās asamblejas rezolūcijas nav saistošas, tomēr tām ir politisks spēks.
Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja pirmdien, 20.februārī, vēstulē ANO rakstīja: «Bez skaidras iniciatīvas jēgpilnām sarunām un to problēmu risināšanas, kas noveda pie konflikta, karadarbības pārtraukšana nebūs ilgtspējīgs risinājums. Netiek minēts dialogs vai sarunas. Ja tekstam trūkst līdzsvara un tas ir tik pretkrievisks kā šobrīd, mēs aicinām dalībvalstis balsot pret to.»
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska piedāvātais miera plāns paredz pilnīgu Ukrainas teritoriālās vienotības atjaunošanu, un prasa, lai Krievija, saskaņā ar ANO hartu, to atzīst.
Zelenskis norādījis, ka šis punkts nav apspriežams. Tāpat tiek prasīta armijas pilnīga izvešana un karadarbības apturēšana.
Krievijas sabiedrotā Baltkrievija otrdien, 21.februārī, rosināja labojumus rezolūcijas uzmetumam, lūdzot iekļaut arī nosacījumu, ka ir jāizvairās no konflikta eskalācijas, piegādājot kādai no pusēm ieročus. ANO diplomāti norāda, ka Baltkrievijas labojumi, visticamāk, netiks iekļauti rezolūcijas tekstā.
Rietumvalstis Ukrainai jau piegādājuši miljardiem vērtus bruņojuma sūtījumus. ASV apsūdz Irānu un Ziemeļkoreju Krievijas apbruņošanā, un 18.februārī izteica bažas, ka Ķīna varētu palīdzēt agresorvalstij ar ieročiem. Ķīna uz to atbildējusi, ka ASV nav tādā pozīcijā, lai izteiktu prasības Pekinai. Ķīnas vēstnieks ANO informējis, ka Ķīna tuvākajās dienās sagatavos dokumentu, kurā paudīs savu nostāju attiecībā uz karu Ukrainā: «Mēs nekad neesam to saukuši par miera plānu. Tas ir nosacījumu dokuments. Mēs turpinām uzsvērt, ka cienām katras valsts suverenitāti un teritoriālo nedalāmību. Mēs uzsveram, ka valstīm vajadzētu rūpēties par citu valstu drošību.»
Lasiet arī: VIDEO | Putins sola «sistemātiski» turpināt Maskavas ofensīvu Ukrainā
