Latvijas Senioru kopienu apvienība (LSKA) uzskata, ka izdienas pensiju sistēmas reforma ir nepieciešama, taču lēmumus par profesiju izslēgšanu no šo pensiju saņēmēju loka nedrīkst pieņemt steigā, ziņo LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.
LSKA ieskatā, par šo jautājumu nepieciešama rūpīga un atklāta diskusija ar valdības sociālajiem partneriem, attiecīgo nozaru pārstāvjiem un sabiedrību.
Biedrībā norāda, ka pašreiz sistēmā valdot nevienlīdzība, jo dažādām profesiju grupām ir atšķirīgi nosacījumi pensijas saņemšanai. Biedrība atbalsta labklājības ministra pausto, ka nav pieņemami, ja vecuma pensija tiek piešķirta no 65 gadiem, kamēr daļa profesiju pārstāvju izdienas pensijā dodas jau no 50 līdz 55 gadu vecumā.
Pēc LSKA domām, izdienas pensijas saglabājamas profesijām, kuru darbs saistīts ar paaugstinātu risku sabiedrības drošībai un veselībai, piemēram, militārpersonām, policistiem, ugunsdzēsējiem un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem. Taču civilpersonām šajos dienestos, kuru darbs nav saistīts ar risku, pensijas no valsts budžeta līdzekļiem nevajadzētu maksāt, uzskata biedrībā.
LSKA uzsver, ka izdienas pensijas, atšķirībā no vecuma pensijām, tiek finansētas no valsts budžeta, un to apmērs ir ievērojami lielāks –
vidēji 80 līdz 90% no iepriekšējās algas, kamēr vecuma pensijas vidēji ir 40%. Biedrība apsver, ka atsevišķām profesijām varētu ieviest citus atbalsta veidus, piemēram, īpašas piemaksas.
Pēc LSKA teiktā, kopš 1998.gada izdienas pensiju sistēma regulāri paplašināta, pievienojot arvien jaunas profesiju grupas, un šobrīd tā attiecas jau uz 15 kategorijām. Biedrība uzsver, ka pirms jebkādas profesijas izslēgšanas no šī loka ir jāizvērtē visi argumenti, jo “šis ir tas gadījums, kad septiņreiz jānomēra un tikai tad jāgriež”.
LSKA apvieno vairākas Rīgas un reģionu senioru nevalstiskās organizācijas. 2017.gadā biedrību dibināja Rīgas aktīvo senioru alianse, biedrības “Par taisnīgumu un atklātību”, “Svētās ģimenes māja”, “Mazirbes draugu kopa” un “Savstarpējās palīdzības sabiedrība”.
Biedrības darbu organizē un vada valde piecu cilvēku sastāvā, kuru pašlaik vada Astrīda Babāne.
Projektu LSKA aktivitāšu nodrošināšanai 2025.gadā atbalsta Labklājības ministrija.
LETA jau rakstīja, ka no 2027.gada varētu būt vairākas kategorijas, uz kurām vairs neattiektos izdienas pensiju sistēma.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) iepriekš norādīja, ka tiek turpināta politiskā diskusija par to, kā varētu sakārtot ilgstoši nemainītu izdienas pensiju sistēmu. Tostarp premjere atzīmēja, ka daudzās nozarēs, kam šobrīd pienākas izdienas pensijas, atalgojums pēdējo gadu laikā ir pieaudzis, bet izdienas pensiju saņemšanā izmaiņu nav bijis.
Tomēr Siliņa uzsvēra, ka šī vēl ir tikai sākotnējā diskusija – šie jautājumi ir jāizrunā gan valdības līmenī, gan ar arodbiedrībām un valdības sadarbības partneriem. Atsevišķu profesiju, piemēram, tiesnešu, darba regulējums, ir Saeimas pārziņā.
Jautājumu par reformām izdienas pensiju sistēmā politiķi mēģina cilāt jau gadiem, taču līdz nekādām izmaiņām nav nonākts, kas pamatā saistīts ar iesaistīto nozaru darbinieku aktīvo pretestību izmaiņām un biedinājumiem par iespējamu cilvēku masveida aiziešanu no darba.
Tāpat vēstīts, ka vairāku nozaru arodbiedrības nav mierā ar šobrīd rosinātajām izmaiņām izdienas pensiju sistēmā, tādēļ netiek izslēgta arī vēršanās Satversmes tiesā.
Šā gada jūnijā vidējā izdienas pensija Latvijā bijusi 909,16 eiro, kas ir par 16,22 eiro vairāk nekā pagājušā gada decembrī, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtā informācija.
Vienlaikus izdienas pensiju saņēmēju skaits sarucis no 11 403 pagājušā gada decembrī līdz 11 364 šā gada jūnijā.
Lielākā vidējā izdienas pensija 2025.gada jūnijā bija Ādažu novadā, kur tā sasniedza 1041,76 eiro, savukārt mazākā – Rēzeknes novadā, kur tā bija vidēji 788,03 eiro.
Lasiet arī: OIK atgūšana – cilvēki rindojas, lai parakstītu līgumus klātienē