Šī gada 11 mēnešos Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI) saņemti 415 iesniegumi par iespējamiem bāriņtiesu darbības pārkāpumiem vai jautājumiem, kas saistīti ar bāriņtiesu darbu.
Aptuveni 113 iesniegumi bijuši no vecākiem vai vecāku juridiskajiem pārstāvjiem, kuri savstarpēji, mierīgā sarunu ceļā, nespēj vienoties par bērnu aprūpi pēc kopdzīves pārtraukšanas, un izveidojušās augsti konfliktējošas attiecības. Citas biežākās sūdzības ir par bāriņtiesas darbību lietās par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu, iespējami nepietiekamu reaģēšanu uz bērnu tiesību pārkāpumiem, rīcību bērnu mantas pārvaldības lietās, kā arī par bāriņtiesas darbībām bērnu ārpusģimenes aprūpes lietās.
VBTAI vadošā eksperte struktūrvienību sadarbības un stratēģiskās plānošanas nodrošināšanai Simona Saule norādīja, ka daļa iesniedzēju, kuri vēršas VBTAI jautājumos par bāriņtiesas rīcību lietās par atzinuma sniegšanu pēc tiesas pieprasījuma, nereti vēlas rast papildus argumentus strīdā ar otru vecāku, kā arī saņemt juridisku konsultāciju savu, nevis bērna interešu aizsardzībai, un tikai sekundāri tiek norādīts uz iespējamiem bērna tiesību pārkāpumiem.
Vienlaikus vecāki savas nespējas atrisināt konfliktējošos strīdus par bērna dzīvesvietu un saskarsmes kārtību dēļ iesaista ļoti daudz institūcijas.
Pēdējos gados tā kļuvusi par satraucošu tendenci, jo vecāki tādā veidā pakļauj un iesaista bērnu sava strīda risināšanā, nereti pakļaujot bērnu lojalitātes konfliktam, un tas jaunajam cilvēkam rada būtisku emocionālu un arī fizisku kaitējumu, sacīja Saule.
VBTAI vēlas vērst sabiedrības izpratni uz to, ka bērnu tiesību aizsardzībā ir iesaistītas dažādas iestādes un subjekti – bērna vecāki (adoptētāji), audžuģimene un aizbildņi, sabiedriskās organizācijas un citas fiziskās vai juridiskās personas, kuru darbība saistīta ar atbalsta un palīdzības sniegšanu bērniem. VBTAI uzsver, ka primāri par savu bērnu tiesību aizsardzību ir atbildīgi vecāki. Ja vecākiem nepieciešams atbalsts bērna aprūpes un audzināšanas jautājumos, vecāki primāri ir tiesīgi vērsties savas pašvaldības sociālajā dienestā.
Konstatējot vecāku pieļautus vai veiktus bērnu tiesību pārkāpumus, kas neprasa bērnu šķiršanu no ģimenes, vecākiem ir ne tikai tiesības sadarboties ar pašvaldības sociālo dienestu, bet pienākums aktīvi piedalīties sadarbības plāna izstrādē un izpildē, lai veicinātu ģimenes spēju nodrošināt bērnu aprūpi un audzināšanu. Savukārt bāriņtiesa iesaistās situācijās, kad vecāku rīcībā konstatēti riski, kas var būt par pamatu bērnu šķiršanai no ģimenes, skaidroja Saule.
Viņa informēja, ka personas VBTAI visbiežāk vēršas ar sūdzībām par bāriņtiesas atsevišķiem darbības aspektiem,
nevis konkrēti par kādu bāriņtiesas pieņemtu lēmumu. Piemēram, tiek saņemtas sūdzības, ka, iesniedzēja ieskatā, bāriņtiesa nav pietiekami reaģējusi bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanai pēc tam, kad iesniedzējs sniedzis bāriņtiesai informāciju par otra vecāka darbībām, vai, ka bāriņtiesa, personas ieskatā, ir pārkāpusi savas pilnvaras, piemēram, noskaidrojot bērna viedokli bez vecāka klātbūtnes.
Saule skaidroja, ka VBTAI nav tiesīga vērtēt bāriņtiesu lēmumu tiesiskumu. Bāriņtiesas lēmumus, kas ir administratīvi akti, personas, kam ir subjektīvas tiesības, var pārsūdzēt Administratīvā rajona tiesā. Tās kompetencē ir izvērtēt bāriņtiesas kā aizbildnības un aizgādnības iestādes pieņemtā lēmuma jeb administratīvā akta tiesiskumu un pamatotību.
“Bāriņtiesas sniegto atzinumu pēc [Administratīvās rajona] tiesas pieprasījuma lietās, kur vecāki tiesā risina jautājumu par bērna dzīvesvietas noteikšanu un saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, īpaši norādāms, ka šādi bāriņtiesas lēmumi (atzinumi) nav administratīvi akti. Bāriņtiesas atzinuma pēc tiesas pieprasījuma sniegšanas mērķis ir sniegt tiesai bāriņtiesas viedokli. Bāriņtiesas atzinums ir vērtējams tikai kā bāriņtiesas viedoklis par to, kā bērna interesēs būtu izlemjams strīdīgais jautājums, tādējādi tas nav administratīvais akts, nav saistošs bērnu vecākiem un nav pārsūdzams,” skaidroja Saule.
Viņa piebilda, ka, ja tiesa ir pieņēmusi nolēmumu, tas nozīmē, ka tiesa ir vērtējusi bāriņtiesas atzinumu kopsakarā ar citu lietā esošo informāciju, tajā skaitā vecāku sniegtajiem iebildumiem un papildus pierādījumiem.
Savukārt, runājot par bāriņtiesas pieņemtajiem administratīvajiem aktiem, pēc bāriņtiesu oficiālās statistikas datiem, ņemot vērā kopējo administratīvo aktu – lēmumu skaitu (2022.gadā bāriņtiesās pieņemti 11 646 lēmumi), tikai neliela daļa lēmumu tiek pārsūdzēti tiesā, un no tiem ik gadu tiek atcelti ne vairāk kā divi līdz četri lēmumi. Līdz ar to, VBTAI ieskatā, nav pamata apgalvojumam, ka “bāriņtiesas nespēj tikt galā ar uzdevumiem un regulāri pieņem kļūdainus lēmumus”.
Lasiet arī: Siliņa nesaprot “cepienu” par cenu pieaugumu pasei, jo šo dokumentu visiem nevajagot