Enerģētiskās koksnes pārprodukcijas rezultātā koksnes cenas Latvijā novembra sākumā piedzīvoja nelielu un, visdrīzāk, pārejošu cenu kritumu, savukārt oktobrī papīrmalkas vidējā cena ir samazinājusies par 2%. Cenu kritums turpinājās arī resno un vidējo skujkoku zāģbaļķu segmentā.
Pēdējais galvenokārt saistīts ar būvniecības produkcijas ražošanas apmēra samazināšanos. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pēdējos deviņos mēnešos Latvijā tas ir krities par 12,5%. Līdz ar to priedes resnā zāģbaļķa vidējā cena oktobrī samazinājās par 4%, savukārt egles resnā zāģbaļķa vidējā cena par teju 7%. Bērzu segmentā novērojams sezonai atbilstošs cenas kāpums. Šīs statistikas pamatā ir Latvijas lielākās meža izsoļu sistēmas E-silva apkopotā informācija.
Sezonāli rudenī samazinās piekļuves iespējas cirsmām, jo daudzi kokmateriālu pievešanas ceļi nav izmantojami lietainajā laikā. Līdz ar to palielinās interese un vērtība cirsmām, kas atrodas pie ceļa ar labiem izstrādes apstākļiem. Darījumu apjoms ar cirsmām kopumā vērtējams kā stabils, ar tendenci augt. Lai kompensētu iztrūkstošo izstrādes jaudu, uzņēmumi, kas orientējas uz šķeldas izstrādi, paplašinājuši savu tehnikas arsenālu. Jāatzīmē, ka, ņemot vērā dažādus ekonomiskos un ģeopolitiskos faktorus, rinda uz tehnikas iegādi var būt ilglaicīga.
Ņemot vērā šī gada silto rudeni, apkures sezona Latvijā vēl nav pilnvērtīgi sākusies, bet enerģētiskā koksne tiek ražota ar rezervi.
Noliktavas Latvijā ir piepildītas ar šķeldu, granulām un malku.
Oktobrī enerģētiskās koksnes cena bija stabila, bet novembra pirmajās nedēļās novērojams neliels cenas kritums – iespējams, īslaicīgs. Vienlaikus enerģētiskās koksnes cenas turpina būt rekordaugstas, pēdējos pieci mēnešus apses un melnalkšņa malkas cenai vidēji palielinoties par 2,8 eiro par kubikmetru mēnesī. Vidējā malkas cena, noslēdzoties oktobrim, bija 80 eiro par kubikmetru.
Kritums zāģbaļķu segmentā saistīts ar būvniecības apjomu samazināšanu gan Latvijā, gan ārpus tās. Ņemot vērā lejupslīdošu tendenci skujkoku zāģbaļķu cenās, zāģētavas reducē ražošanas apjomus, jo ir samazinājies pieprasījums pēc būvniecības materiāliem pasaules tirgos. Tā rezultātā oktobrī resnā priedes zāģbaļķa vidējā cena pazeminājās līdz 102,81 eiro par kubikmetru, augtākajā punktā sasniedzot 114 eiro par kubikmetru. Savukārt egles resnā zāģbaļķa cena mazinājās līdz 95,19 eiro par kubikmetru, augstākajā punktā sasniedzot 104 eiro par kubikmetru. Tikmēr gan priedes, gan egles sīkbaļķa cena nedaudz kāpa, savukārt vidējā zāģbaļķa cenai nenozīmīgs kritums viena eiro robežās.
Savukārt priedes un egles papīrmalkas vidējā cena oktobrī sasniedza 88 eiro par kubikmetru, kas ir par 2% zemāka salīdzinājumā ar septembra sākumu. Bērza papīrmalkas cena oktobrī palielinājās, bet novembra sākumā – samazinājās no 130 eiro uz 127 eiro par kubikmetru. Tas saistīts ar noieta tirgus pieprasījuma izmaiņām, kas galvenokārt nosaka cenu papīrmalkai Latvijā.
Rudenim raksturīgs bērza taras un finierkluču cenu pieaugums, un vidēji bērza cena oktobrī kāpusi no piecu līdz septiņu eiro robežās. Tīraudzes ar bērza kokiem Latvijā ir retāk sastopamas, tāpēc visbiežāk bērzu izstrādā no jauktām audzēm, kas ietekmē izstrādātāju un ražotāju vēlmi vairumā iegādāties dažādas cirsmas. Tā un citu apstākļu rezultātā bērza finierkluču vidējā cena oktobrī pakāpusies no 140 eiro līdz 147,50 eiro par kubikmetru (+5%), cenai augstākajā punktā sasniedzot 162 eiro par kubikmetru.
Savukārt bērza taras augstākā cena kāpusi no 138 eiro par kubikmetru uz 141 eiro par kubikmetru, vidējai cenai saglabājoties no 107 līdz 108 eiro robežās.
Lasiet arī: Valdība atbalsta čeku loterijas darbības izbeigšanu
