Kaut pieteicies pirmajā pieteikšanās dienā, “Skrīveru Pārtikas kombināts” nav kvalificējies “finālam”, kas ļautu tirgot savu produkciju Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja mūsdienu amatniecības gadatirgū 7. un 8. septembrī. “Diemžēl, šobrīd izskatās, ka nevarēsim iepriecināt jūs ar saviem gardumiem,” vietnē “Facebook” sarūgtinājumu par notikušo pauž uzņēmums.
“Katrs populārs tirdziņš un pasākums, ko parasti rīko valsts sektors, ar veselu burzmu birokrātijas, ir kā izdzīvošanas šovs! Lēmumu pieņēmējiem nav ne jausmas par to, kā notiek ražošana, tirdzniecība, un nezin pat to, ka daudziem, jau piesakoties tirdziņiem, tas tiek laicīgi plānots (izejvielu iegāde, resursi utt).
Nesaprotami, kā plašajā Brīvdabas muzejā vieta atrodas tikai 50 pārtikas ražotājiem un 220 nepārtikai!” vietnē “Facebook” raksta uzņēmums.
“Zinām, ka daudzi atmet ar roku un necīnās, bet mēs esam izbrīnīti, kā konfektes “Gotiņa”, ar tautasdziesmu katrā papīrītī, Latviskā Mantojuma zīmi, 100% roku darbu, būdama ražotne, kas pastāv kopš 1956. gada un nav atrodama lielveikalu “ķēdēs” var neiederēties Brīvdabas tirgus konceptā?!” sarūgtinājumu neslēpj “Skrīveru Pārtikas kombināts”.
Uzņēmums publiskojis atteikuma vēstuli, kurā norādīts, ka dalība netiek apstiprināta, “jo šogad jūsu piedāvātajā pārtikas nozarē bija daudz pieteikumu, un Jūsu pieteiktie izstrādājumi neizturēja konkurenci”.
Ieraksts vietnē “Facebook” izpelnījies vairāk nekā 640 reakciju, 360 dalīšanos un ap simts komentāru, sociālā tīkla lietotājiem paužot neizpratni, vai tiešām tas nav joks, un kā konkurenci nav spējusi izturēt konfekte “Gotiņa”, kas saistās ar bērnības garšu un ir teju Latvijas simbols.
“Šis brīvdabas muzeja kastings ir vienkàrši šausminošs. Nav skaidrs, kā tiek izvērtēta prece. Kāpēc viens mohēras adītājs ir gana tautisks, bet otrs ne?! Kāpēc viens drīkst tirgot tikai lina kleitas, bet otrs visu iespējamo. Kāpēc viena pērļotāja labàka par otru?” ierakstu komentē sociālā tīkla lietotāja Inguna Sturniece.
Daudzi interneta lietotāji norāda, ka notikušais ir murgs, jo šī ražotāja “Gotiņas” ir Latvijas simbols, ko nav kauns vest un dāvināt cittautiešiem. Tiek pieļauta doma, ka kādam no lēmējiem vienkārši šīs konfektes negaršo. Tāpat tiek izteikti minējumi, ka nostrādājis draugu princips vai arī iedots kukulis, lai kāds cits iegūtu iespēju tirgot savu produkciju Brīvdabas muzeja gadatirgū.
“Nejūtieties vientuļi, arī mūsu etnogrāfiskā stila ražojumi “neiederas Brīvdabas tirgus konceptā”. Esam noraidīti vairākas reizes, vairāk nepiesakāmies, jo ar varu jau labi nekļūsim,” uzņēmumu mierina “Latvijas Tekstils”. Uzņēmums norāda, ka no gadatirgus rīkotājiem saņēmis šādu atbildi: “Izvērtējot Jūsu pieteikumu, kā arī saskaņā ar Gadatirgus nolikuma 16.2. un/vai 16.4. punktiem, Jūsu dalību Gadatirgū šogad neapstiprinām.” Minētie punkti attiecas uz atbilstību muzeja gadatirgus konceptam. “Pēdējo reizi pieteicāmies pērn aprīlī, tas bija šķiet trešais mēģinājums. Vairāk neesam to darījuši un nedarīsim,” norāda “Latvijas Tekstils”.
“Jūs neesat ne pirmie, ne vienīgie, ne pēdējie, kam atteikta dalība gadatirgū. Nav saprotama viņu loģika, viņu uztvere un darbības. Manā darbības lauciņā esmu visādus stāstus dzirdējusi. Un, galvenais, leišu lietas ir pieņemamas, bet mūsu nē,” raksta “Facebook” lietotāja Strautmane Elīna.
“Gan jau atkal būs vasaras piparkūkas, kuras, nesaprotu , kādēļ, tik ļoti tirgo vasarā. Cik tagad tirdziņos būts, piparkūkas uz katra stūra. Žēl,” par tirdziņos novēroto raksta Līga Bērziņa.
“Tas “konkurss” Brīvdabas muzejā vispār ir absurds. Protams, ka lietuviešu krekliem un koka dēlīšiem vieta tirgŭ atradīsies, bet savējie – vislabākie – paliks aiz strīpas… žēl…” līdzīgu viedokli pauž Ilze Valge.
Lasiet arī: Kurskas reģionā izsludināts ārkārtas stāvoklis, Ukrainai iebrūkot Krievijā
