Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina vizītei ASV bija skaidrs mērķis – Ķīna uzskata, ka ASV cenšas ierobežot tās iespējas kļūt par pasaules superspēku, un vēlas, lai Vašingtona nemaisās pa kājām, tomēr siltā sagaidīšana nav nesusi cerēto, raksta britu raidorganizācija BBC.
Tirdzniecības pamiers, kas lika uz mirkli pierimt sasvtarpējai tarifu piemērošanai, ir pagarināts tikai uz dažiem mēnešiem, no novembra līdz janvārim. Pekina bija cerējusi uz vismaz gadu ilgu pagarinājumu, kamēr Sji cenšas tikt cauri ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) otrajam termiņam amatā. Īsais pamiera pagarinājums nozīmē, ka priekšā nākamā diskusinju kārta par tarifiem, Ķīnas pieeju attīstītajiem ASV mirkočipiem un Ķīnas dominanci retzemju metālu tirgū. Šķiet, ka ASV vēlas, lai Ķīna izdara vairāk, pirms amerikāņi piedāvā ilgtermiņa vienošanos.
Sji nepatīkamā patiesība ir tāda, ka iekšējā ekonomika ir sarežģītā situācijā. Lai gan valsts starptautiski pārdod rekordlielu apjomu preču, vietējie patērētāji ir atturīgi. Jauniešu bezdarba līmenis spītīgi turas augstu, un nekustamo īpašumu cenas Ķīnā, kur 80% iedzīvotāju īpašumā ir savs mājoklis, piedzīvo lejupslīdi. Izaugsmi veicina tirdzniecība, kas padar pieeju ārzemju tirgiem būtiskāku nekā jebkad agrāk. Sji nepieciešams pasargāt eksportu no tādiem apdullinošiem tarifiem, kā pērn ieviesa ASV.
Runājot par Taivānu, Sji atkārtoti uzsvēra, ka ASV ieroču pārdošanas darījums ar Taivānu Ķīnai ir nepārkāpjama sarkanā līnija. Tikmēr ASV likums liek tai sniegt Taivānai atbalstu aizsardzības jomā. Maijā Sji brīdināja Trampu, ka jautājuma nepareiza risināšana var radīt viedokļu sadursmes un pat izraisīt kofliktu starp abām valstīm. Tobrīd Tramps aizkavēja 14 miljardus dolāru vērtā bruņojuma pārdošanas darījuma apstiprināšanu, nodēvējot to par ļoti labu kārti sarunās ar Pekinu. Sji šo iespēju izmantojis, un, visticamāk, uzstājis, ka atbalsta apturēšana Taivānai samazina konflikta risku.
Viņš 24.septembrī atkārtoja cerību, ka ASV ieņems pareizo nostāju un iestāsies pret Taivānas neatkarību.
Tikmēr Tramps, kurš izjūt spiedienu gan no demokrātiem, gan no republikāņiem, vēl nav publiski izteicies par Ķīnas līdera paziņojumiem.
Abi līderi toties apsprieda mākslīgo intelektu – lai gan nav skaidrs, vai viņi vienojušies par kādiem drošības mēriem. Visi gaidīja, vai viņi pieņems kādus konkrētus lēmumus attiecībā uz mākslīgo intelektu, piemēram, vienosies par samita rīkošanu. Tomēr, atskaitot Sji teikto, ka jārupējas, lai mākslīgais intelekts vienmēr paliktu cilvēku kontrolē, neko vairāk sarunas nav nesušas. Tramps iepriekš brīdinājumus par mākslīgā intelekta radītajiem draudiem cilvēcei nodēvējis par izdomājumiem.
Iespējams, vizītes noslēgums 25.septembrī nesīs vēl kādus jaunumus, bet pašlaik Sji galvenais ieguvums no tās ir iespaida radīšana. Greznā sagaidīšana, personīga sveikšana lidostā un svinīgās valsts vakariņas Ķīnā radīs iespaidu, ka Tramps Sji uztver kā līdzvērtīgu līderi. Sji ir atradis veidu, kā tikt galā ar vienu no neprognozējamākajiem līderiem pasaulē, bet, kamēr Tramps runā par “dižu draudzību,” Ķīnas vadītāja mērķis ir lielāks – nodrošināt valsts kā superspēka vietu līdzās ASV.
Atlantas zoodārzam uzdāvinātās pandas, izrādīšanās un siltie izteikumi attiecības var nogludināt. Tomēr aiz laipnību fasādes slēpjas sacensība starp pasaules spēcīgākajām valstīm, kas ir tikpat sīva kā vienmēr.