Noslēgusies izmeklēšana par iespējamo lāča uzbrukumu riteņbraucējam Igaunijā, kuru lācis it kā bija nogāzis no velosipēda, un uzbrukums nav apstiprinājies, raksta “ERR News.”
Drīz pēc it kā notikušā uzbrukuma netālu no Mazmārjas pilsētiņas Rietumviru apriņķī tas sāka raisīt šaubas, jo aculiecinieku stāstītais atšķīrās. Vides pārvaldes galvenā savvaļas dzīvnieku speciāliste Karmela Ritsone (Karmel Ritson), jautāta, vai uzbrukums noticis vai tomēr tas bijis spilgtas iztēles auglis, atbildēja, ka, balstoties uz savakto informāciju, nav iespējams apstiprināt fizisku kontaktu starp cilvēku un lāci Rietumviru apriņķī, un izmeklēšana esot slēgta.
Pirmās ziņas par lāča uzbrukumu izskanēja pirms gandrīz diviem mēnešiem, kad vietējais iedzīvotājs Raido apgalvoja, ka 10.aprīlī, pa ceļam uz Trīgi ciematu dažus kilometrus no Mazmārjas, lācis ne vien dzinies viņam pakaļ, bet arī norāvis no velosipēda. Viņš stāstīja, ka viņam izdevies tikt cauri ar skrambām tikai tāpēc, ka garāmbraucošā mašīna uztaurējusi un lācis aizbēdzis. Raido vietējiem medijiem pavēstīja, ka uzbrukumā ieguvis skrambas un nobrāzumus, viņam saplēsta jaka, un lācis mēģinājis atņemt cepumu paciņu, uz kura palicis ķepas nospiedums.
Vietējo mednieku pārstāvis atbalstīja Raido stāstu, tomēr ar to nepietika, lai pārliecinātu Vides pārvaldi, un kas norādīja, ka iespējamā uzbrukuma vietā nav nekādu pierādījumu lāča klātbūtnei, un uzsāka izmeklēšanu. Raido nespēja sniegt nekādu sīkāku informāciju, piemēram, par lāča izmēru. Stāsts vēl vairāk sāka šķobīties, kad garāmbraucošās mašīnas pasažiere pastāstīja, ka viņas ģimene nav redzējusi nekādu lielu dzīvnieku, un arī autotaure nav lietota, un
viņi atraduši tikai smagi piedzērušos vīrieti guļam ceļa malā pie sava velosipēda.
Lai gan gadījums ir visnotaļ amizants, tas ir arī nozīmīgs savā strīdīgumā. Igaunijas mednieku grupas aicinājušas palielināt kvotas lāču nomedīšanai, pamatojot to ar pieaugošo lāču skaitu un draudiem sabiedrības drošībai.
Klimata ministrija kopš it kā notikušā uzbrukuma labojusi medību likumu, lai lāču medības varētu notikt tikai ar īpašu Vides pārvaldes izsniegtu atļauju, kas ir pretējais tam, uz ko aicinājuši mednieku lobiji. Pārvalde norādīja, ka gadījumā, ja visi citi mēri, lai novērstu lāča radītos traucējumus, būs likti lietā, bet lācis joprojām nodarīs kaitējumu īpašumam vai apdraudēs mājdzīvniekus, vai arī vairākkārt ieies apdzīvotās vietās, nevairoties no cilvēkiem, galējais līdzeklis būs dzīvnieka likvidēšana. Ritsone sacīja, ka katrs lēmums par atļaujas izsniegšanu dzīvnieka nomedīšanai tiek rūpīgi izsvērts, un atļaujas zināmos gadījumos var tikt izsniegtas visa gada garumā. Šogad neviena atļauja lāču medīšanai vēl nav izsniegta.
Ritsone piezīmēja, ka arvien biežāk apdzīvotās vietās un to tuvumā notiek sastapšanās ar lāčiem, un tos bieži pievilina viegli pieejama pārtika, kas nozīmē, ka lauku apvidu iedzīvotājiem ir rūpīgi jāpārdomā pārtikas glabāšana un atbrīvošanās no pārtikas atkritumiem. Eksperte sacīja, ka dārza ražas pārpalikumus nekādā gadījumā nedrīkst vienkārši aizvest uz mežu: “Mēs aicinām zaļos atkritumus glabāt noslēgtās komposta tvertnēs vai konteineros. Pareizi uzstādīti
elektriskie žogi pa bišu dravām var novērst lāču centienus tajās iekļūt, un Vides pārvalde daļēji kompensēs to uzstādīšanas izmaksas.”
Igaunijā medījamo lāču kvota 2025.-2026.gada sezonā bija mazliet zem simts īpatņiem.
Jaunākās aplēses liecina, ka Igaunijā pašlaik ir ap 1000 lāčiem, kas augstākais jebkad reģistrētais skaits. Lai gan uzbrukumi cilvēkiem ir ļoti reti, tie mēdz notikt. Eksperti norādījuši, ka zināma loma tajā, ka lāči redzami biežāk, ir Āfrikas cūku mērim, kas samazinājis mežacūku skaitu. Tās ir nozīmīgs barības avots lāčiem un vilkiem.
Lai izvairītos no lāču piesaistīšanas, pie mājām vai nometnes vietas nedrīkst atstāt ēdiena pārpalikumus, un, pārvietojoties mežā, jārada troksnis. Skaļa sarunāšanās, plaukstu sasišana, sausu zaru laušana dod iespēju laicīgi sadzirdēt cilvēkus, un lācim ir iespēja pamest apkārti.
Lielākās briesmas var draudēt, ja ceļā gadās lāču mazuļi. Tad nekavējoties jāatkāpjas virzienā, no kura cilvēks ieradies. Tāpat nevajadzētu tuvoties kritušu dzīvnieku līķiem, jo lāči agresīvi sargā savu medījumu.
Ja lācis ieklīdis sētā, to jācenšas aizbiedēt, skaļi kliedzot un radot troksni. Dzīvnieki mēdz nonākt māju tuvumā, meklējot viegli iegūstamu pārtiku. Tādēļ, lai gan lāči parasti ir aktīvi krēslas stundās un naktīs, vasarās jāuzmanās arī dienas laikā, jo tie mēdz meklēt gatavas ogas un uzturēties pie auzu laukiem.
Lasiet arī: Igaunijā strauji audzis pieprasījums pēc lāču atbaidīšanas aerosola