“Tā var runāt idioti. Es atvainojos, man citu vārdu nav. Ko viņi piedāvā? Ostas zemes pārtaisīt par lauksaimniecības zemēm? Audzēt tur burkānus, tomātus, gurķus, kartupeļus? Osta tā ir vieta, kur iebrauc kuģis, kur iebrauc kravas vilcieni, fūres un notiek loģistika. Kuģis iebrauc, izkrauj kravu, cits kuģis to paņem. Iebrauc vilciens, izkrauj kravu, un tā tiek iekrauta citā kuģī. Vai arī tiek iekrauti un izkrauti konteineri, kuri pēc tam tiek transportēti pa visu pasauli. Tu nevari tur neko mainīt. Var būt runa par kādiem tehnoloģiskiem parkiem pie ostas, bet pašu ostu mainīt nevar.”
Var nosaukt daudzas Eiropas valstis, kā, piemēram, Čehija, Austrija, Slovākija, kurām nav izejas uz jūru un kuras ir atkarīgas no tā, ka šīs kravas nāk no citām valstīm. Ja Latvijai ir trīs ostas, ko Dievs mums ir devis un ko neviens nevar mums atņemt, novērtēsim to, uzsver politiķis.
Šlesers uzskata, ka situācija mainīsies, jo Eiropa tomēr skaidri definējusi, ka sadarbība ar Ķīnu ir tās prioritāte. “Patreiz ir apmēram viena triljona eiro apgrozījums gadā starp ES tirgu un Ķīnu. Mēs tur vispār praktiski neesam, tādēļ mums aktīvi jāstrādā, lai Ķīna investētu un būvētu pie mums rūpnīcas speciālajās ekonomiskajās zonās blakus ostām, kā viņi to, piemēram, dara Ungārijā. Ķīna pirms gada noslēdza vienošanos ar Ungārijas valdību par 16 miljardu eiro investīcijām Ungārijas Speciālajā ekonomiskajā zonā, viņi būvē elektrokārus priekš Eiropas tirgus, akumulatorus, saules paneļus un daudz ko citu. Caur Vāciju joprojām izbrauc tūkstošiem Ķīnas vilcienu ik gadu, nekas nav apstājies. Un tie vilcieni brauc caur Kazahstānu, Krieviju, Poliju un tālāk uz Vāciju. Šis bizness nav apstājies, neraugoties uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Savukārt mūsējie grib to aizvērt. Ostām tomēr ir jābūt ostām, mums jāsadarbojas ar Vidusāziju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, ar visu to reģionu, arī ar Ķīnu. “
“Varbūt būšu nepopulārs, bet teikšu – agri vai vēlu karš beigsies. Domāju, ka Tramps spēs vienoties gan ar Ukrainu, gan Krieviju un Ķīnu, un atradīs risinājumus. Patīk vai nepatīk, bet Krievija un Baltkrievija paliks mums kaimiņos un kādreiz mums nāksies ar šīm valstīm sadarboties. Vai tas būs pēc gada, diviem, pieciem vai desmit, es nezinu, tas būs atkarīgs no ģeopolitikas, bet skaidrs ir tas, ka ostām ir nākotne un tas ir tikai laika jautājums. Ne Putins, ne Lukašenko nav mūžīgi,” BNN komentē Šlesers.
