Tuvākajā laikā valdībā plānots pieņemt aizsardzības industrijas un inovāciju attīstības stratēģiju, pirmdien pēc tikšanās ar aizsardzības industrijas uzņēmēju organizācijas pārstāvjiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Pēc stratēģijas pieņemšanas sekošot arī skaidrs rīcības plāns, atzīmēja premjere. “Viens ir stratēģijas nepieciešamība, kā mēs attīstāmies līdz 2036.gadam, bet mums noteikti ir vajadzīgs arī plāns, ko mēs darām tūlīt un tagad,” sacīja Siliņa.
Ministru prezidente pauda, ka plāns būšot jau precīzāks dokuments, kur būšot lielāka skaidrība.
Premjere atzīmēja, ka stratēģijā izskatīta attīstība pa gadiem, taču pirms šodienas tikšanās ar uzņēmējiem viņa ar aizsardzības un ekonomikas ministriem pārrunājusi, ka šie datumi esot pārāk tāli un būtu nepieciešams ātrāk palielināt vietējo ražošanu, skaidri noteikt, cik liels, piemēram, būs ieguldījums pētniecībā.
Ministru prezidente akcentēja, ka aicinājusi aizsardzības ministru noteikt konkrētāku summu pa gadiem, cik daudz naudas varētu ieguldīt pētniecībā, lai aizsardzības industrija varētu ar to rēķināties.
Premjere norādīja, ka līdz stratēģijas izskatīšanai Ministru kabinetā šie datumi varētu tikt pārskatīti.
Kā uzsvēra Siliņa, valdība ir ļoti svarīgi, lai tā varētu pēc iespējas ātrāk virzīties uz priekšu ar militārās industrijas attīstību.
Viņa atgādināja, ka lūgusi Ekonomikas ministrijai (EM), iesaistot arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), kļūt par kontaktpunktu šajā jautājumā, kas strādā ar uzņēmējiem.
Kā norādīja premjere, viņai ir svarīgi, lai arī EM, uzņemoties kontaktpunkta atbildību, varētu Latvijas aizsardzības industrijas uzņēmumiem piedāvāt iespēju eksportēt. “Iespējams, mums nav vajadzīga tāda kapacitāte, bet tas ir vajadzīgs, piemēram, Spānijā vai Itālijā, jo valsts no valsts atšķiras, arī reģionālie, NATO plāni atšķiras, un, ja mūsu armijai nav pirmā vajadzība kāda no precēm, ko ražo mūsu uzņēmēji, tas nenozīmē, ka kādai no citām no NATO valstīm tas nav vajadzīgs,” sacīja valdības vadītāja.
Siliņa atzīmēja, ka ir svarīgi, lai ikdienā būtu dialogs ar aizsardzības industrijas pārstāvjiem, lai varētu pēc iespējas ātrāk virzīties ar “zaļo koridoru” militārās industrijas projektiem, biznesu plānu izstrādi, uzņēmumu eksportspēju, investīciju piesaisti Latvijai.
Kopumā tikšanos ar uzņēmējiem Siliņa raksturoja kā veiksmīgu, puses vienojušās, ka nepieciešams virzīties uz priekšu ar ātrākiem termiņiem, atbalstīt uzņēmējus ar lielāku skaidrību, lai viņi varētu tikties konsultatīvajās padomēs, iesaistīties vairāk lēmumu pieņemšanās, noteikt “zaļos koridorus”, kas industrijas pārstāvjiem neļautu ieslēgt dažādos birokrātijas šķēršļos, lai viņi varētu pievērsties tehnoloģiju attīstībai, ražošanas attīstībai Latvijā.
Savukārt Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas vadītājs, bijušais aizsardzības un ārlietu ministrs Artis Pabriks (LA) pēc tikšanās sacīja, ka drošība ir visas valsts atbildība, tāpēc, veidojot visaptverošu aizsardzības politiku, premjeres, EM un LIAA iesaiste ir ļoti būtiska.
Pabriks uzsvēra, ka militārajai industrijai ir svarīgi, ko var izdarīt pašlaik un ātrāk, lai varētu palīdzēt Nacionālajiem bruņotajiem (NBS) spēkiem, Ukrainai un arī Latvijas ekonomikai. Industrijai ir svarīgi, lai produktus pēc to izstrādes varētu uzreiz nodot testēšanai NBS, lai saprastu, kas ir jāuzlabo. Tāpat Pabriks norādīja, ka svarīga ir arī rezervju veidošana, jo bez tām militārā industrija krīzes brīdī nespēs valsti nodrošināt ar nepieciešamo.
Tāpat Pabriks uzsvēra ilgtermiņa plānošanas nozīmi, lai uzņēmējiem būtu ilgtermiņa pasūtījumi un varētu plānot darbību, jo, nezinot, kas būs pēc pusgada vai gada, ir grūti attīstīt kādu produktu.
Pabriks arī aicināja Latvijas valdību virzīties uz priekšu ar sadarbības programmu ar citām valstīm,
jo tas veicinātu Latvijas militārā industrijas produktu eksportu, radītu jaunas darbavietas un attīstītu ekonomiku.
Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (“DAIF Latvija”) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele norādīja, ka industrijai ir svarīgs atbalsts inovāciju sadaļā. Industrijai galvenais ir apliecināt, ka ieguldītie resursi tiek atgriezti atpakaļ tautsaimniecībā.
Tāpat Egle-Ločmele minēja, ka uz katriem 10% valsts investīciju aizsardzības nozarē tiekot papildus piesaistīti vēl 4% privāto investīciju.
Tajā pašā laikā Latvijas Industrijas attīstības konfederācijas (LIAK) prezidents Normunds Bergs pēc tikšanās atzina, ka Aizsardzības ministrija pēdējā gada laikā pārslēgusies “no miera laika uz pirmskara jeb nemiera laiku”, un aicināja domāt, ko var izdarīt labāk un ātrāk. Bergs uzsvēra, ka laiks ir svarīgākais faktors un “lietas ir jādara ātri, reizēm varbūt ne optimālākajā risinājumā, ne pārāk lēti, bet laikus”.
Bergs uzsvēra, ka uzņēmēji sagaida pietiekami detalizētu skaidrojumu, ko darīt jau rīt. “Uzņēmējiem pasūtījumi nepieciešami jau šodien, jo bez pasūtījumiem bizness nedarbojas,” teica Bergs, norādot, ka aizsardzības industrijai pasūtītāji ir tikai Aizsardzības ministrija un NBS.
Savukārt Starptautiskās aizsardzības produkcijas ražošanas asociācijas (SAPRA) valdes loceklis Edgars Zandmanis atzina, ka tikšanās laikā industrijas pārstāvji sadzirdējuši pozitīvu virzību uz zaļā koridora izveidi aizsardzības iepirkumos un birokrātijas mazināšanu.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā (VK), Aizsardzības ministrija inovāciju attīstībai plāno tuvāko gadu laikā novirzīt 1,5% no aizsardzības budžeta un līdz 2036.gadam palielināt šo finansējumu līdz 3%. Savukārt EM tikšanās laikā ar industriju informēja, ka šogad divejāda lietojuma eksportspējīgu produktu attīstībai būs pieejams Eiropas Savienības finansējums 130 miljonu eiro apmērā.
Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju 2025.- 2036.gadam kopīgi izstrādājusi AM un EM, un to jāapstiprina Ministru kabinetā. Tā paredz attīstīt aizsardzības industriju un inovācijas, lai stiprinātu Latvijas un tās iedzīvotāju drošību un labklājību. Stratēģijas virsmērķis ir reaģētspējīga, konkurētspējīga, inovētspējīga un noturīga aizsardzības industrija, kas ir gatava iesaistīties NBS miera, krīzes un kara laika uzdevumu izpildē un samazināt militāro piegāžu drošības riskus.
Šāds dialogs ar aizsardzības industriju no valdības puses turpmāk tiks uzturēts regulāri, informē VK.
Siliņa šodien tikās ar aizsardzības industrijas uzņēmēju organizāciju pārstāvjiem, lai pārrunātu militārās industrijas attīstību Latvijā.
Sanāksmē ar Ministru prezidenti piedalījās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija, Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācija, Latvijas elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija, kā arī Starptautiskās aizsardzības produkcijas ražotāju apvienība. Sarunā ar industrijas pārstāvjiem piedalījās arī aizsardzības, ekonomikas un iekšlietu ministri.