Vācijas kanclers Olafs Šolcs (Olaf Scholz) pirmdien, 17.februārī, paziņoja, ka vēlas redzēt spēcīgu un suverēnu Eiropu, pirms devās uz steigšus rīkotajām sarunām Parīzē, par kurām tika paziņots pēc tam, kad trauksmainajā Minhenes drošības konferencē ASV administrācijas nostāja Ukrainas jautājumā šokēja Eiropas sabiedrotos un ASV signalizēja, ka vairs nevēlas Eiropas līdzdalību Ukrainas konflikta izbeigšanā, ziņo “Reuters”.
Šolcs pievienosies Francijas, Lielbritānijas, Dānijas, Polijas, Polijas, Itālijas, Spānijas un Nīderlandes vadītājiem, kā arī NATO un Eiropas Savienības (ES) augstākajām amatpersonām, lai apspriestu izmaiņas ASV pieejā Ukrainai un riskus Eiropas drošībai.
“Mums ir jānodrošina, lai Eiropa nākotnes izaicinājumus pārvarētu spēcīgi, suverēni un ar taisnu muguru,” Šolcs sacīja žurnālistiem priekšvēlēšanu kampaņas pasākuma laikā Kaselē, pirms došanās uz Francijas galvaspilsētu.
“Esmu pārliecināts, ka mēs spēsim izstrādāt skaidru nostāju,” sacīja Šolcs.
Vācijas valdības preses pārstāvis žurnālistiem sacīja, ka no šīs sanāksmes nav gaidāmi nekādi konkrēti rezultāti.
Risinot jautājumu par to, vai Vācijas karaspēks varētu tikt izvietots iespējamā miera misijā Ukrainā, Šolcs uzsvēra, ka ir svarīgi, lai Ukrainas armija būtu spēcīga.
“Tas būs liels uzdevums Eiropai, ASV un starptautiskās alianses partneriem,” sacīja Vācijas līderis, piebilstot, ka turpmākie jautājumi par drošības arhitektūru tiks risināti noteiktā laikā.
“Ja būs dots regulējums, Vācija no tā nevairīsies,” preses konferencē Berlīnē par sauszemes spēku jautājumu sacīja Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks pirmdien paziņoja, ka nesūtīs karaspēku uz Ukrainu, piebilstot, ka “mēs … sniegsim loģistikas un politisko atbalstu tām valstīm, kas nākotnē, iespējams, vēlēsies sniegt šādas garantijas, fiziskas garantijas”.
“Polija atbalstīs Ukrainu, tāpat kā līdz šim: organizatoriski, atbilstoši mūsu finansiālajām iespējām, sniedzot humāno un militāro palīdzību,” Tusks sacīja žurnālistiem pirms iekāpšanas lidmašīnā uz Parīzi.
Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons (Ulf Kristersson) sacīja, ka Zviedrija apsvērs iespēju palīdzēt ar pēckara miera uzturēšanas spēkiem Ukrainā, tomēr piebilda, ka pirms šāda lēmuma pieņemšanas vēl jāpanāk progress sarunās.
Zviedrijas ārlietu ministre Marija Malmera Stenergarda (Maria Malmer Stenergard) Zviedrijas radio pirmdien sacīja, ka vispirms būtu jāpanāk taisnīgs un ilgtspējīgs miers, kurā tiktu ievērotas starptautiskās tiesības.
“Kad šāds miers būs nodibināts, mums ir jānodrošina, ka to var nodrošināt, un tad mūsu valdība neko neizslēdz,” viņa sacīja.
Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers (Keir Starmer) kļuva par pirmo Eiropas līderi, kurš paziņoja, ka ir gatavs nosūtīt miera uzturēšanas spēkus uz Ukrainu.
Lasiet arī: Putins uz tikšanos ar ASV amatpersonām Saūda Arābijā otrdien nosūta Lavrovu un Kremļa padomnieku Ušakovu
