Ukraina ir jāatbalsta tik ilgi, cik nepieciešams, šodien pēc tikšanās Tallinā ar Baltijas valstu premjerministriem paziņoja Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
Izsakoties par iespējamām miera sarunām pirms kara beigām, Šolcs pavēstīja, ka nevajadzētu pieļaut iesaldētu konfliktu.
“Tāpēc mums ir jāatbalsta Ukraina tik ilgi, cik nepieciešams, jo Krievijai ir jāizved savs karaspēks no Ukrainas. Lai Ukraina uzvarētu, mēs to atbalstām militāri, politiski un ar ieročiem. Mums ir jāpastiprina sankcijas pret Krieviju, kuras apstiprinājām G7 sanāksmē Japānā,” preses konferencē sacīja kanclers.
Šolcs arī atzīmēja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas veiksmīgo sadarbību ar Vāciju gan NATO, gan ES.
“Draugi palīdz viens otram sarežģītā situācijā. Tāpēc Vācija nolēma sūtīt šeit vienības, lai to nodrošinātu. Mums ir jāaizsargā savi sabiedrotie. Mēs esam gatavi no uzbrukuma aizstāvēt katru NATO teritorijas kvadrātcentimetru. Vācijas armija ir izveidota tādā veidā, lai mēs būtu gatavi aizstāvēt Austrumeiropu,” apliecināja Šolcs.
Pēc Šolca teiktā, Vācija ir palielinājusi savu ieguldījumu to valstu aizsardzībā, kas atrodas pie NATO austrumu robežas. “Tas ietver militārpersonu klātbūtni Lietuvā un infrastruktūras izbūvi.
Mēs esam piekrituši pēc iespējas ātrāk nosūtīt uz turieni karavīrus, pārējās lietās mēs sekojam NATO lēmumiem,” sacīja Šolcs.
Viņš uzsvēra, ka, tā kā Krievija uzbruka Ukrainai, tad Ukrainai ir jāaizstāvas. “Mūsu piegādātie ieroči tiek izmantoti tikai Ukrainas teritorijā. Un ASV prezidents teica “New York Times”, ka ieroči tiek izmantoti, lai aizstāvētu Ukrainu,” norādīja Šolcs.
Savukārt Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc tikšanās ar Šolcu atkārtoti pauda nostāju, ka tikai Ukrainas kļūšana par NATO dalībvalsti nodrošinās, ka Krievija vairs nekad nesāks karu.
Politiķis uzsvēra, ka patlaban ir jāiemācās no jauna, ka liberāli demokrātiskām valstīm ir jābūt stiprām, lai tās varētu attīstīties.
“Mums jābūt stipriem ne tikai morāli, bet arī militāri, lai nepieciešamības gadījumā aizstāvētu cilvēktiesības un mūsu dzīvesveidu Eiropā,” sacīja Kariņš.
“Aizvadītā gada laikā Putins ir panācis, ko negaidītu. Viņš ir padarījis mūs stiprākus un vienotākus. Viņš ir tuvinājis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un devis jaunu elpu NATO. Tā ir mūsu pašu atbildība padarīt mūs vēl stiprākus, nekā esam šodien,” sacīja Kariņš.
Kariņš norādīja, ka ES un NATO jāpaliek apņēmības pilnām atbalstīt Ukrainu, kamēr tā neatbrīvos savu valsti un Krievijas agresija būs beigusies. Tas prasīs naudu, munīciju, ieročus, humāno un cita veida atbalstu.
“Būs jāturpina snieg šī palīdzība tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Tas var būt ilgāk par pavasara pretuzbrukumu. Mums uz šo atbalstu ir jāsagatavo arī savas sabiedrības.
Ja Rietumiem neizdosies apturēt agresiju pret kaimiņvalsti, tad pasaule kļūs bīstama visiem,” akcentēja Kariņš.
Latvijas Ministru prezidents preses konferencē uzsvēra, ka agresorvalsts režīma līderis Vladimirs Putins un Krievija ciena tikai spēku. Neskaidra attieksme Krievijā tiek novērtēta kā vājums un iespēja doties tālāk. Kariņš uzsvēra, ka tas ir jāaptur.
Viņš atzīmēja, ka Rietumos bija jābūt spēcīgākai reakcijai, kad Krievija uzsāka karu pret Gruziju. Spēcīgākai reakcijai bija jābūt arī tad, kad Krievija sāka karu pret Ukrainu 2014.gadā.
“Visi mēs Rietumos maksājam par novēlotu reakciju un rīcību. Mums ir jāmācās no savām kolektīvajām kļūdām.
Mums ir jāatbalsta Ukraina, kā arī jānodrošina, ka nākotnē, kad šis karš beigsies, Krievija senāks jaunu,” teica Kariņš.
Viņš sacīja, ka tas ir svarīgi visai Eiropai, ne tikai Baltijas valstīm, jo ir nepieciešams ilgstošs miers. Kariņš aicināja arī saprast, ka miers var iestāties tikai ar pašu spēku un nevajadzētu baidīties to attīstīt un izmantot pēc nepieciešamības.
Iepriekš jau vēstīts, ka Šolcs Tallinā piektdien, 26.maijā tikās ar Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu, Lietuvas premjerministri Ingrīdu Šimonīti un Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), lai pārrunātu sadarbību drošības un aizsardzības jomā un gatavošanos NATO samitam Viļņā šī gada jūlijā.
Tāpat puses bija iecerējušas runāt par atbalstu Ukrainai un Krievijas saukšanu pie atbildības par Ukrainā pastrādātajiem noziegumiem, kā arī apspriest aktuālos ES darba kārtības jautājumus.
Lasiet arī: Lietuvas valdības koalīcijas līdere rosina parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas septembrī