Lietuvas valdības koalīcijas līderes konservatīvās partijas Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti, kurai ir lielākā frakcija Seimā, ierosinājusi parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas organizēt 10.septembrī.
Piektdien Seimā tādu lēmumprojektu reģistrēja konservatīvo deputātu grupa, kuru vidū ir partijas priekšsēdētājs un Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, premjerministre Ingrīda Šimonīte un partijas Seima frakcijas vadītāja Radvile Morkunaite-Mikuļeniene.
“Tikko reģistrējām Seima lēmumprojektu par pirmstermiņa vēlēšanām,” Landsberģis informēja preses konferencē.
Viņš paskaidroja, ka tāda ierosinājuma iemesli ir skaidri un jau iepriekš vairākkārt nosaukti. “Tas ir saistībā ar radušos situāciju gan pašvaldībās, gan Seimā, un problēmām, ko tas rada valstī kopumā, tās politiskajā sistēmā,” klāstīja politiķis.
Gaidāms, ka parlaments par lēmumprojektu balsos “pirmajā vai otrajā jūnija nedēļā”, tomēr konkrēts datums vēl nav noteikts, pauda partijas priekšsēdētājs.
Landsberģis atzina, ka partijā vēl nav izlemts, vai balsojums par parlamenta pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanu frakcijas deputātiem būs obligāts.
Ārlietu ministrs atteicās komentēt, vai pašreizējā valdības koalīcija, kurā bez konservatīvajiem ir arī Liberāļu kustība un Brīvības partija, varētu saglabāties arī tad, ja Seims noraidītu pirmstermiņa vēlēšanas un premjerministre demisionētu.
“Publiski mēs runājam tikai par premjerministres nākamo soli, proti, ja Seims nolems, ka Seims atbilst caurskatāmības prasībām, tad premjerministre atkāpsies no amata un tad sekos konstitūcijā paredzētie pasākumi, piemēram, pagaidu premjerministra iecelšana un diskusijas Seimā,” klāstīja Landsberģis, piebilstot, ka attiecībā uz to, vai koalīcija turpinās darbu, ir “iespējams viss variantu spektrs”.
Seimā reģistrētajā lēmumprojektā ir pausts, ka šaubas par pašvaldību politiķu izdevumu caurskatāmību “negatīvi ietekmē uzticību visām parlamentā pārstāvētajām partijām un visām pie varas esošajām politiskajām institūcijām”.
“Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti” vērtējumā, nepilnīgā sistēma, kas ļauj pašvaldību padomju locekļiem ļaunprātīgi izmantot pabalstus, “rada priekšnosacījumus Seima, valdības un politiskās sistēmas likumības apšaubīšanai” un ir jāatjauno pilsoņu uzticības mandāts.
Jau vēstīts, ka saistībā ar iespējamu necaurskatāmu finansējuma izmantošanu pašvaldību padomēs Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti prezidijs pirms nedēļas nolēma ierosināt parlamenta pirmstermiņa vēlēšanu rīkošanu.
Ja priekšlikums negūs Seima atbalstu, ierosināts apsvērt premjerministres Šimonītes, kura pārstāv konservatīvo partiju, valdības demisiju. Pati Šimonīte ir paudusi gatavību demisionēt pēc NATO samita Viļņā.
Pirmstermiņa vēlēšanas Lietuvā var izsludināt, ja to atbalsta vismaz 85 no 141 Seima deputāta.
Kārtējās parlamenta vēlēšanas Lietuvā paredzētas nākamā gada rudenī.
Žurnālists un aktīvists Andrjus Tapins pagājušajā nedēļā vietnē “Facebook” rakstīja, ka līdzšinējā izglītības, zinātnes un sporta lietu ministre Jurgita Šugždiniene, kura 2019.-2020.gadā bija Kauņas pašvaldības padomes deputāte, pirms kļūšanas par izglītības ministri no pašvaldības saņēma 13 800 eiro pabalstu.
Tapins pauda aizdomas, ka tādu summu “nekādā veidā nevar pamatot kā ar deputāta darbību saistītus izdevumus”.
Ministres demisiju šonedēļ pieņēma prezidents Gitans Nausēda, kurš aicinājis atkāpties vēl divus ministrus – finanšu ministri Gintari skaisti un kultūras ministru Simonu Kairi -, kuri arī ir iesaistīti skandālā par pašvaldības līdzekļu iespējamu piesavināšanos.
Konservatīvo koalīcijas partneri Liberāļu kustība un Brīvības partija pauduši skeptisku attieksmi pret ieceri izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas. Arī pašā “Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti” nav vienprātības.
Lielākā daļa opozīcijas partiju atzinušas, ka principiāli piekrīt pirmstermiņa vēlēšanu rīkošanai, tomēr vispirms esot nepiciešama valdības demisija.
Lasiet arī: Krievi sagrāvuši Dņipro poliklīniku