Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 20.septembrī, noslēdz diskusijas par izglītības iestāžu pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, atbalstot pirms pēdējā lasījumā Saeimā grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā.
Komisijas sēdes aizvien gan izskanēja aicināji pāriešanu uz mācībām tikai valsts valodā atlikt uz vēlāku laiku un pagarināt vispārējo pārejas procesu. Piemēram, deputāts Igors Pimenovs (S) norādīja, ka pārejas procesa pagarināšana atvieglotu šo procesu mazākumtautību ģimenēm.
Savukārt Rīgas domes deputāte Inna Djeri (LKS) uzsvēra, ka, atceļot pāriešanu uz mācībām valsts valodā uz vēlāku laiku, tiktu nodrošināta iespēja mazākumtautību skolām intensīvāk mācīt latviešu valodu, lai bērniem pāreja uz latviešu valodu būtu pakāpeniska.
Papildus pārejas periods došot iespēju mazākumtautību ģimenēm pārdomāt, vai tās vēlas doties prom no Latvijas, jo, kā apgalvoja Djeri, likuma mērķis ir «asimilējies vai brauc prom».
Tomēr komisija neatbalstīja pārejas procesa uzsākšanu trīs gadus vēlāk, nekā tas plānots patlaban, un likumu grozījumus virzīja izskatīšanai parlamentā trešajā lasījumā.
Jau ziņots, ka grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā paredz īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs.
Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos, norāda likumprojekta autori Izglītības un zinātnes ministrijā. Nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.
Lai atbilstoši Satversmei un starptautiskajām saistībām nodrošinātu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi, grozījumi paredz iespēju pamatizglītības pakāpē mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi apgūt interešu izglītības programmu līmenī. Šādas programmas finansējumu nodrošinās valsts un pašvaldība.
Grozījumi paredz deleģēt Ministru kabinetu noteikt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijas.
Likumprojektos paredzētais regulējums noteic, ka no 2023.gada 1.septembra vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā tikai latviešu valodā 1., 4. un 7.klasē, no 2024.gada 1.septembri – 2., 5. un 8.klasē, no 2025.gada 1.septembra – 3., 6. un 9.klasē. Plānots, ka arī pirmsskolas izglītība no nākamā gada 1.septemba tiks īstenota tikai valsts valodā.
Tāpat ar grozījumiem plānots pilnveidot regulējumu par izglītības iestādes vadītāja un pedagogu valsts valodas prasmi un lietojumu.
Likumprojekta autori lēš, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 17% pedagogu un 24% skolēnu mazākumtautību pirmsskolas izglītības pamatizglītības programmās.
