Abu NATO dalībvalstu pārstāvji ziņu aģentūrai “Reuters” pavēstījuši, ka nākamgad plāno sākt sadarbību kājnieku mīnu ražošanā, lai nodrošinātu ar bruņojumu sevi un varētu atbalstīt Ukrainu.
Abas valstis dala robežu ar Krieviju, un agresīvās kaimiņvalsts dēļ pieņēmušas lēmumu izstāties no Otavas konvencijas, kas liedz šādu mīnu lietošanu. Ražošanu plānots sākt, tiklīdz būs pabeigts sešus mēnešus garais izstāšanās process. No Otavas konvencijas nolēmušas izstāties vēl trīs NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis – Polija, Latvija un Igaunija. Iemesls šim lēmumam ir Krievijas radītie draudi. Lai arī Polija, Latvija un Igaunija nav ziņojušas par plānu sākt mīnu ražošanu, šads plāns tiek apsvērts.
Arī Ukraina nolēmusi izstāties no Otavas konvencijas, lai varētu sevi labāk pasargāt no Krievijas, kura savukārt nekad nav pievienojusies kājnieku mīnu lietošanas aizliegumam.
Somijas un Lietuvas lēmums izgaismo Eiropā augošās bažas par to, ka Krievijas militārās ambīcijas varētu sniegties tālāk par Ukrainu. NATO valstis nolēmušas arī krietni palielināt izdevumus aizsardzībai, tiem sasniedzot 5% no IKP.
Lietuvas aizsardzības ministra vietnieks Karolis Aleksa (Karolis Aleksa) “Reuters” sacīja, ka plānots ieguldīt miljonie eiro kā prettanku, tā kājnieku mīnu ražošanai.
“Mūsu vietējā industrija būs viens no avotiem. Mēs varam tās saražot,”
sacīja Karolis. Lietuvai ir 274 kilometrus gara robeža ar Krieviju un 679 kilometrus gara robeža ar Baltkrieviju.
Tiklīdz ražošana būs nostiprinājusies, Lietuva varēs arī piegādāt mīnas Ukrainai. Krievijas Aizsardzības ministrija nav atbildējusi uz “Reuters” aicinājumu sniegt komentārus.
Somija ir garākā robeža ar Krieviju starp NATO valstīm – 1340 kilometri. Tās parlamenta Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Heiki Auto (Heikki Autto) norādīja, ka Somijai nepieciešams pašai ražot mīnas. Tāpat kā lietuvieši, arī somi domā par mīnu piegādi Ukrainai: “Atbalstīt Ukrainu ir ne tikai mūsu pienākums un pareiza rīcība, tas ir svarīgi arī pašas Somijas drošībai.” Pirms pievienošanās Otavas konvencijai 2011.gadā Helsinku rīcībā bija vairāk nekā viens miljons kājnieku mīnu.
Lasiet arī: Latvija nav gatava Krievijas raķešu un dronu triecienam, brīdina Pabriks
