Pieaugot draudiem no Krievijas, Somijas parlaments nobalsojis par izstāšanos no Otavas konvencijas, kas liedz izmantot nevadāmās kājnieku mīnas, raksta ziņu aģentūra “Reuters”.
Ar šo balsojumu Somija pievienojusies citām Eiropas savienības un NATO valstīm – Lietuvai, Latvijai, Igaunijai un Polijai – kas dala robežu ar Krieviju un ir izstājušās vai plāno izstāties no Otavas konvencijas.
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs (Alexander Stubb) atbalstījis šo lēmumu. Viņš sacīja:
“Skarbā realitāte ir tāda, ka mums kaimiņos ir agresīva, imperiālistiska valsts – Krievija.
Tā nav Otavas konvencijas biedrs, un bez žēlastības izmanto kājnieku mīnas.”
Krievija izmantoju kājnieku mīnas arī karā Ukrainā.
Somu lēmums seko pēc līdzīgiem balsojumiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kur likumdevēji lēmuši par izstāšanos no Otavas konvencijas. Somijai ir garākā NATO robeža ar Krieviju, un tā drīkstēs sākt izvietot mīnas sešus mēnešus pēc oficiālas lēmuma paziņošanas citām konvencijas dalībvalstīm un ANO.
ANO ģenerālsekretārs Antonio Guterešs (António Guterres) 16.jūnijā sāka jaunu kampaņu, lai apturētu bruņošanos, un aicināja visām valstīm pieturēties pie esošajām norunām un pārtraukt virzību uz izstāšanos no Otavas konvencijas. Viņš norādīja, ka izjūt lielas bažas par notikumu attīstību.
Atbildot uz Gutereša raizēm, Somijas aizsardzības ministrs Anti Hekenens (Antti Häkkanen) norādīja, ka izstāšanās mērķis ir pasargāt civiliedzīvotājus un pēc iespējas novērst dzīvību zaudēšanu. Hekenens mikroblogošanas platformā “X” rakstīja: “Es uzskatu, ka mūsu valdībai un parlamentam ir pienākums pieņemt lēmumus, kas samazinās iespēju, ka Somijai uzbruks. Aizsardzība pret Krievijas draudiem ir prioritāte.”
Lasiet arī: Lietuvas parlaments apstiprina izstāšanos no līguma par kājnieku mīnām
