Spānija šogad sasniegs NATO mērķi – tērēt aizsardzībai 2% no IKP – daudz ātrāk, nekā iepriekš bija plānots (līdz 2029.gadam), otrdien, 22.aprīlī, paziņoja premjerministrs Pedro Sančess (Pedro Sanchez), ziņo “Reuters”.
Spānija un citas Eiropas valstis izjūt spiedienu no ASV prezidenta, kurš mudinājis NATO valstis palielināt militāros izdevumus līdz pat 5%.
Spānija 2024.gadā aizsardzībai tērēja tikai 1,3%, kas ir mazākais rādītājs starp NATO dalībvalstīm.
Sančess sacīja, ka viņš šo mērķi sasniegs, papildus aizsardzībai tērējot 10,47 miljardus eiro, galveno uzmanību pievēršot militārās jomas, telekomunikāciju, kiberdrošības un militārā aprīkojuma iegādes palielināšanai.
“Šis plāns palīdzēs mums sasniegt (mērķi) rekordīsā laikā,” sacīja Sančess. “Spānija dos savu ieguldījumu Eiropas aizsardzībā.”
Eiropas Komisija ir ierosinājusi ļaut dalībvalstīm četrus gadus palielināt aizsardzības izdevumus par 1,5% no IKP gadā, nepiemērojot tām sodu par deficīta palielināšanu, un vēlas, lai tās apvienotu resursus kopīgiem aizsardzības projektiem.
Pagājušajā nedēļā Itālija paziņoja, ka arī tā šogad sasniegs NATO noteikto 2% mērķi, veicot virkni izmaiņu pārskatos.
Sančess sacīja, ka ir pārliecināts, ka plānu atbalstīs lielākā daļa likumdevēju, tomēr piebilda, ka viņa vadītās sociālistu mazākuma valdības plānam nav nepieciešams parlamenta apstiprinājums, jo tas galvenokārt pārdalīs esošos līdzekļus un izmantos budžeta ietaupījumus, neietekmējot nodokļus vai deficītu.
Aizsardzības izdevumu palielināšana palīdzēs atjaunot Spānijas ekonomikas industrializāciju, veicinās tehnoloģiskās inovācijas un radīs darbavietas, viņš sacīja.
Sančess sacīja, ka aptuveni trešdaļa no jaunajiem izdevumiem tiks piešķirta telekomunikācijām, satelītiem un mākslīgā intelekta tehnoloģijām, lai izveidotu “digitālo vairogu pret hakeriem”.
Sančess ir apgalvojis, ka Dienvideiropas valstis saskaras ar citām problēmām nekā Austrumeiropas sabiedrotie. Viņš uzskata, ka viņiem būtu jākoncentrējas uz robežu drošību, terorisma apkarošanu un kiberuzbrukumu apturēšanu, un šiem mērķiem iztērētā nauda būtu jāuzskata par aizsardzības izdevumiem.
ES amatpersonas ir paziņojušas, ka, lai gan kiberdrošība kopumā netiks iekļauta aizsardzības sarakstā, datori, ko militārie dienesti iegādājas, lai novērstu kiberuzbrukumus, tiks iekļauti.
Aptuveni 19% no papildu izdevumu plāna tiks novirzīti Spānijas aizsardzības spēju modernizēšanai, ražojot un iegādājoties militāro aprīkojumu, sacīja Sančess.
Viņš sacīja, ka viņa valdība reaģē uz ģeopolitiskās spriedzes pieaugumu.
“Ja jūs man pirms vairākiem gadiem būtu jautājuši par manas valdības ieguldījumu prioritātēm drošības un aizsardzības jomā, mana atbilde noteikti būtu bijusi citādāka nekā tā, ko es tikko izklāstīju. Taču tas nav tāpēc, ka mūsu vērtības un mērķi būtu mainījušies, bet gan tāpēc, ka pasaule ir mainījusies.”
Lasiet arī: Putins saka, ka ir gatavs sākt tiešas miera sarunas ar Ukrainu
