Satversmes tiesas (ST) lēmums patlaban dod valstij rīcības brīvību sameklēt efektīvāko ostu pārvaldības modeli, bet vienlaikus uz ostu reformu ir jāskatās plašākā nozares kontekstā, nevis tikai kā uz ostu administratīvo pārvaldības veidu, intervijā uzsvēra satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).
“Skaidrs, ka kopumā tas ir labs lēmums un parāda, ka tik stratēģisku aktīvu kā ostas pārvaldībai ir jābūt valsts rokās. Valstij ir pilna autonomija izvēlēties to pārvaldības modeli, kas ostām ir vispiemērotākais,” uzsvēra ministrs, gan piebilstot, ka tas notiks kontekstā ar visas transporta nozares reformu.
Viņš minēja, ka līdz gada beigām Ministru kabinetā Satiksmes ministrija iesniegs informatīvo ziņojumu par redzējumu, kādai ir jābūt nozares pārvaldībai. Tas gan vēl nebūšot precīzs modelis, bet pirmais solis, lai nozares pārvaldība ļautu transporta sistēmas darbu plānot koordinēti, nevis atdalīti dažādās transporta nozares sektoros.
Tāpat Satiksmes ministrija
rosinās uz gadu pagarināt likumā noteikto ostu reformas termiņu.
“Ostas nav izolētas salas. Arī dzelzceļš nav izolēts. Arī autoceļu infrastruktūra nav izolēta. Digitālā infrastruktūra nav izolēta. Pasaules attīstītās valstis šāda veida infrastruktūru plāno integrēti. Ostas ir ļoti svarīga, bet tikai viena daļa no šīs kopējās transporta ekosistēmas,” uzsvēra Briškens, norādot, ka ir jāatrod daudz labāks veids, kā sadarboties un nodrošināt, lai nozarē ir augstākie pārvaldības standarti.
Viņš atzina, ka iepriekš uzsāktās ostu reformas virziens bija pareizs tajā ziņā, ka
ir jādepolitizē ostu pārvaldība.
Taču iepriekš uzsvars ir bijis uzlikts uz juridiskās pārvaldības shēmas pārveidi, bet tika aizmirsts pats galvenais jautājums: kā jaunajā laikmetā, kad jau labu laiku pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā sāka samazināties Krievijas kravu plūsma, Latvijas ostas pelnīs?
Briškens nekonkretizēja, vai varētu atteikties no ieceres par atsevišķām kapitālsabiedrībām Rīgas un Ventspils ostu pārvaldībai, jo juridiskā forma šajā gadījumā esot sekundārs jautājums. Svarīgākais ir, kā nodrošināt, lai lielās ostas savstarpēji sadarbojas un papildina viena otru, atsakoties no destruktīvas konkurences, kā motivēt ostas meklēt jaunas kravas un biznesa attīstības iespējas, kā arī kā nodrošināt labu pārvaldību, līdz ar to paceļot ostu pārvaldību jaunā līmenī.
Vienlaikus viņš apliecināja, ka nebūs nekādu kompromisu par “politiskiem ielikteņiem” pārvaldības institūcijās un politiķu iejaukšanos ostu darba operacionālajos lēmumos.
Savukārt jautāts, vai nebaida koalīcijas partneru Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) – kas apstrīdēja ostu reformu ST – nostāja, Briškens sacīja, ka, pēc viņa domām, visi ir ieinteresēti, lai ostas attīstās.
“Es mēģināšu pārliecināt visus savus kolēģus, neatkarīgi no politiskās piederības, par to, ka mēs visi esam ieinteresēti, lai mūsu ostas darbotos kā iespēju radītāji, nevis kā izolētas salas ar politiskām ietekmēm, ar augstu greizsirdību starp pašvaldībām savā starpā, starp pašvaldībām un valsti,” uzsvēra satiksmes ministrs.
Tādēļ ostu pārvaldības modelis tādā veidā, kāds tas bija agrāk, nedrīkst saglabāties, jo tas bija ļoti neefektīvs, ir iztrūkusi stratēģiska plānošana un vienots valsts loģistikas koridora mārketings.
Viņš norādīja, ka ir jautājums, vai visas funkcijas ostā ir jānodrošina ostas pārvaldei, neatkarīgi no tā, kāds būtu tās juridiskais statuss. Pēc viņa domām plānošana jau būtu jāveic daudz augstākā līmenī, kas ietver arī dzelzceļu un autoceļus. Tas ļautu, piemēram, daudz efektīvāk un caurredzamāk plānot iepirkumus, labāk apgūt Eiropas Savienības līdzekļus, kā arī nepārmaksāt.
Jau vēstīts, ka ST par atbilstošu Satversmei atzina Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu. Lieta bija ierosināta pēc 22 bijušo un esošo Saeimas deputātu pieteikuma. ST uzsvēra, ka lielo Latvijas ostu attīstības mērķi ir pakārtoti valsts kopējam labumam un likumdevējam ir rīcības brīvība izvēlēties ostu pārvaldības modeli.
Lasiet arī: Viedoklis | Ventspils domes deputāts: kas slēpjas ostu “reformas” ēnā?