Šveices vēlētāji septembrī izlems, vai ieviest stingrāku neitralitātes formu, kas nozīmētu arī atteikšanos no ekonomisko sankciju piemērošanas un sadarbības ar NATO, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Alpu valstī parādījušies Kremļa atbalstītas kampaņas plakāti, kuros redzami miera baloži un aicinājums noraidīt karu, bet valstī pieaugušas arī bailes, ka stingrākas neitralitātes ieviešana varētu izolēt Šveici no Eiropas kaimiņvalstīm.
Sabiedŗibas noskaņojuma aptaujas liecina, ka ierosinājums par stingrāku neitralitāti tiks noraidīts. Viena no jaunākajām aptaujām parādījusi, ka pret ierosinājumu ir 62% aptaujāto, un to atbalsta vien 36% vēlētāju. Tomēr plašās kampaņas par ierosinājuma pielietošanu pārspēj tā pretinieku publicitāti, un tas varētu samazināt atšķirību.
Šveices 1815.gadā starptautiski atzītā neitralitāte, kas kopš 1848.gada ierakstīta valsts pamatlikumā, ļāvusi Šveicei neiesaistīties abos pasaules karos. Labējās Šveices Tautas partijas (SVP) politiķis Kristofs Blohers (Christoph Blocher) gan uzskata, ka statuss sašķobījies, kad Šveice pēc 2022.gada pilna mēroga iebrukuma Ukrainā piemēroja sankcijas Maskavai. SVP atbalsta neitralitātes stiprināšanas kampaņu. Intervijā “Reuters” Blohers sacīja, ka Šveice 200 gadus nav bijusi ierauta karos, jo bijusi pastāvīgi bruņota un saglabājusi neitralitāti.
Šveices neitralitātes nosacījumi nav skaidri ierakstīti valsts pamatlikumā.
To tvērumu nosaka 1907.gada Hāgas konvencija, kurā sacīts, ka neitrālas valstis nedrīkst atļaut savu teritoriju izmantošanu militāriem mērķiem, un tās nedrīkst atšķirīgi attiekties pret karadarbībā iesaistītajām pusēm. Blohers, kurš vadījis veiksmīgas kampaņas pret ciešāku sadarbību ar Eiropas Savienību, sacīja, ka neitralitāte ir apdraudēta, un Krievija sankciju dēļ tagad Šveici redz kā iesaistītu konfliktā. Politiķis piebilda, ka 3.pasaules karš var būt tuvu, un tad būšot ļoti svarīgi, vai šveiciešu neitralitāte ir uzticama.
Krievijas Ārlietu ministrija iesaistījusies diskusijā, un tās pārstāve Marija Zaharova sociālajos tīklos kritizēja Šveici par sankciju pieskaņošanu ES. Arī pati Zaharova ir Šveices sankcionēto personu sarakstā, un viņa norādīja, ka, no juridskā viedokļa, elastīga neitralitāte nozīmē to, ka neitralitātes nav.
Neitralitātes stiprināšanas piekritēji vēlas, lai pamatlikumā būtu noteikts, ka Šveice nedrīkst pievienoties nevienai militārajai aliansei vai sadarboties ar to, ja vien tai netiek uzbrukts, un valstij jāatturas no sankciju piemērošanas, ja vien tās nav apstiprinājusi ANO.
Šveices valdība un lielākā daļa politisko partiju, izņemot SVP, ir pret ierosinājumu stiprināt neitralitāti.
Ārlietu ministrs Ingacio Kasiss (Ignazio Cassis) sacīja, ka neitralitātes stiprināšana kaitēs valsts drošībai, un neļaus rīkot kopīgas mācības ar NATO.
Valdības juridiskie eksperti norādījuši, ka nav nepieciešams veikt izmaiņas veiksmīgā pieejā. Ārlietu ministrijas Starptautisko likumu nodaļas vadītājs Francs Perezs (Franz Perrez) sacīja, ka neitralitāte ir skaidri definēta un saprasta visā pasaulē, un jaunu mēru pieņemšana nepadarīs Šveici neitrālāku.
Bāzeles Universitātes polistiskais zinātnieks Lorāns Getšels (Laurent Goetschel) norādīja, ka plakāti ar uzrakstiem “Nē karam, jā neitralitātei” var šķist pievilcīgi vēlētājiem, kuru līdz galam neizprot, kā darbojas neitralitāte. Viņš piebilda, ka neitralitāte nav dogma, un tās, kā to īstenot, būtu jāatstāj valdības ziņā, nevis jānosaka pamatlikumā.
Lasiet arī: Šveicieši referendumā nobalso pret ideju noteikt populācijas griestus