“Swedbank” pētījums par ģimeņu dzīves izdevumiem Baltijas valstu – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas – galvaspilsētās liecina, ka, lai gan pēdējo trīs gadu laikā neto alga visstraujāk augusi Viļņā, Tallinā tā joprojām ir visaugstākā – 1 708 eiro mēnesī, taču Rīgā ģimenēm pēc izdevumu segšanas maciņā paliek vismazāk naudas, pirmdien, 29.aprīlī, ziņo Igaunijas medijs ERR.
“Swedbank” salīdzināja mājsaimniecību ienākumus un fiksētos izdevumus Baltijas valstu galvaspilsētās, pievēršot uzmanību pārtikai, komunālajiem pakalpojumiem un sabiedriskajam transportam. Tika analizēta ģimene ar diviem bērniem, kas dzīvo 70 kvadrātmetru dzīvoklī, kur abi vecāki saņem vidējo algu pilsētā.
Lai gan kopš 2021.gada vidējā neto alga ir ievērojami palielinājusies visās trīs galvaspilsētās, lielākais neto algas pieaugums bija Viļņā – 42%, kam seko Rīga – 29% un Tallina – 24%.
Papildus algām tika ņemti vērā arī bērnu pabalsti. Vislielākais pabalsts par diviem bērniem ir Lietuvā – 192,5 eiro mēnesī, kam seko Igaunija ar 160 eiro un Latvija ar 100 eiro.
Ņemot vērā šos pabalstus, kopējie neto ienākumi pētītajai mājsaimniecībai Tallinā ir 3 576 eiro, Viļņā – 3 126,5 eiro, bet Rīgā – 2 655 eiro,
norādīja “Swedbank” Finanšu institūta vadītāja Mari-Līsa Jēgere (Mari-Liis Jääger).
Pētījumā atklājās, ka Tallinā ir visdārgākā pārtika – četru cilvēku mājsaimniecībā ik mēnesi tiek tērēti 737 eiro pārtikai, kas veido 21% no ģimenes ienākumiem. Rīgā pārtikas preces mēnesī izmaksā 640 eiro, kas veido 24% no ģimenes ienākumiem, savukārt Viļņā – 544 eiro, kas veido 17% no ģimenes ienākumiem.
“Straujo pārtikas cenu kāpumu pēdējo trīs gadu laikā ir izjutuši pilnīgi visi Baltijas valstu iedzīvotāji. Tā kā tas ir viens no lielākajiem ģimenes izdevumiem, tā ietekme uz budžetu ir ievērojama. Turklāt pārtikas izvēle ne vienmēr tiek organizēta, kā rezultātā nereti par pārtiku tiek iztērēta daudz lielāka summa,” sacīja Jēgere.
37% no ienākumiem Rīgā tiek tērēti fiksētajām izmaksām
Rīgā dzīvojošām ģimenēm ir visaugstākās komunālo pakalpojumu izmaksas (neskaitot īres maksu vai kredītu) – 288 eiro mēnesī.
Tallinā šie izdevumi sasniedz 260 eiro, bet Viļņā – 209 eiro mēnesī.
Pieņemot, ka ģimenes pārvietošanās vajadzībām galvaspilsētā izmanto tikai sabiedrisko transportu, Rīgā dzīvojoša ģimene mēnesī tam tērē 60 eiro, bet Viļņā – 64 eiro, savukārt Tallinas iedzīvotāji joprojām izmanto bezmaksas sabiedrisko transportu.
Pētījumā uzsvērts, ka Tallinas iedzīvotājiem ir visaugstākie izdevumi – 997 eiro mēnesī, kam cieši seko Rīga ar 988 eiro. Turpretī Viļņā dzīvošana ir vispieejamākā – ģimenes ik mēnesi šiem izdevumiem tērē 817 eiro.
Pēc fiksēto izmaksu segšanas Igaunijas ģimenēm paliek 72% no ienākumiem, Rīgas ģimenēm – 63%, bet Viļņas ģimenēm – 74%.
“Šogad Tallina nomainīja Rīgu kā dārgākā galvaspilsēta, bet tajā pašā laikā Rīgā ģimenēm paliek vismazāk naudas pēc pārtikas, komunālo pakalpojumu un transporta izdevumu segšanas,” sacīja Jēgere.
“Swedbank” pārtikas aprēķinu veica, ņemot vērā zemākās līdzvērtīgu preču cenas trijos populārākajos interneta pārtikas preču veikalos.
Datu vākšana notika visās Baltijas valstu galvaspilsētās no 2024.gada marta līdz aprīlim, savukārt dati par ienākumiem ir no 2023.gada.
