Taivāna no 2024.gada pagarinās obligātā militārā dienesta ilgumu no četriem mēnešiem līdz vienam gadam, raksta aģentūra Reuters.
Taivānas prezidente Cai Inveņa (Tsai Ing-wen) 27.decembrī paziņojusi, ka arvien vairāk pieaug draudi no Ķīnas, tādēļ nepieciešams pagarināt obligāto militāro dienestu. Par lēmumu bija nojaušams jau iepriekš, jo Ķīna pastiprina militāro, diplomātisko un ekonomisko spiedienu uz Taivānu, lai piespiestu atkāpties no paziņojumiem par neatkarību. Blakus salai pēdējos trīs gadus teju ik dienu notiek Ķīnas Gaisa spēku pārlidojumi.
Pēc tikšanās ar augstākajām armijas amatpersonām Inveņa sacīja, ka Taivāna vēlas mieru, tomēr tai jābūt arī gatavai sevi aizstāvēt. Viņa norādīja:
«Kamēr vien Taivāna ir pietiekami spēcīga, tā būs demokrātijas un miera mājvieta, un nekļūs par karalauku.»
Preses konferencē Taivānas prezidente sacīja, ka lēmums par dienesta pagarināšanu ir sarežģīts, un piebilda, ka šī brīža sistēma, tostarp rezerves spēku apmācības, ir nepietiekama, lai stātos pretī Ķīnas militārajiem draudiem.
Plānots, ka papildus dienesta pagarināšanai, arī apmācību programma būs intensīvāka, iekļaujot šaušanas apgūšanu un padziļinātas kaujas prasmes, kā arī smagās kaujas tehnikas izmantošanu.
Taivānas prezidentes veidotā drošības jautājumu grupa jau kopš 2020.gada pārskata Taivānas aizsardzības sistēmu. Taipeja 26.decembrī ziņoja par līdz šim apjomīgāko tās gaisa telpas šķērsošanu, ko veikusi Ķīna. Ziņots par 43 lidaparātiem, kas šķēršojuši neoficiālo buferzonu. Septembrī, pēc tam, kad Taivānu apmeklēja ASV Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi (Nancy Pelosi), Ķīna sarīkoja apjomīgas militārās mācības netālu no Taivānas robežas.
Iesauktās personas tiks apmācītas sargāt kritiski svarīgo infrastruktūru un palīdzēs nodrošināt ātru regulārās armijas darbu, gadījuma, ja Ķīna nolemj lietot militāru spēku. Tiek lēsts, ka pēc 2027.gada šāda sistēma ļaus profesionālajai armijai ik gadu pievienot papildus 60 līdz 70 tūkstošus karavīru. Pat pēc dienesta pagarināšana tas tik un tā būs īsāks nekā Dienvidkorejā, kur tas ir 18 mēnešus ilgs.
Taivāna pamazām pārgāja no obligātā militārā dienesta uz brīvprātīgu profesionālo armiju, tomēr Ķīnas pieaugošie mēģinājumi ietekmēt Taivānu un Krievijas iebrukums Ukrainā ir licis domāt par aizsardzības spēju stiprināšanu. Inveņa norādīja, ka Taivāna ir guvusi mācības no karadarbības Ukrainā, un iestrādās šo pieredzi savā aizsardzības sistēmā.
Lasiet arī: Ķīna bloķē centienus apspriest tās sankcijas pret Lietuvu
