Valdībai prioritāri būtu jāaktualizē tautsaimniecības kreditēšana, kontu atvēršana vietējiem uzņēmējiem un investoriem, un lielo banku pakalpojumu maksas pārskatīšanu mazināšanas virzienā, lai Latvija kļūtu konkurētspējīga šajā jomā Baltijā, pauž Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Linda Matisone (AS).
Matisones ieskatā bez šo jautājumu sakārtošanas nekāda ekonomiskā transformācija nebūs iespējama.
VIENLAIKUS, VIŅA AICINA VALDĪBU RĪKOTIES, LAI VEICINĀTU PILNVĒRTĪGU BANKU IESAISTI LATVIJAS EKONOMIKĀ.
Matisone norāda, ka situācija tautsaimniecībā ir ačgārna: “Banku peļņa palielinās, bet ekonomika buksē. Valdībai steidzami ir jāsper konkrēti soļi situācijas risināšanā, piemēram, mazinot “kapitālā remonta” laikā ieviestās banku policejiskās funkcijas, mazinot no 100% uz 50% kreditēšanas noteikto slieksni pret pašu kapitālu”.
Viņasprāt, ir jāpiesaista jauni tirgus spēlētāji, lai palielinātu konkurenci banku sektorā, vai jāievieš terminētu banku virspeļņas nodokli konkrētu nosacījumu neizpildes gadījumā.
Matisone skaidro, ka pēc “kapitālā remonta” banku sektors joprojām atgādina iestādes ar policejiskām funkcijā, kas traucē attīstīt uzņēmējdarbību. Uzņēmējiem un potenciāliem investoriem ir lielas grūtības atvērt kontus Latvijas bankās, tādējādi tie aizplūst uz kaimiņu bankām Lietuvā un Igaunijā, palīdzot sildīt kaimiņu ekonomiku, kamēr paši Latvijā arvien dziļāk atpaliekam.
“Šos jautājumus nebūs iespējams veiksmīgi atrisināt bez akcentu maiņas Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadības īstenotajā politikā,” spriež Matisone, un akcentē, ka ir jāatgriež banku sākotnējās funkcijas, piemēram, tautsaimniecības kreditēšana.
TĀDĒJĀDI BANKAS PALĪDZĒTU UZŅĒMĒJDARBĪBAI, NEVIS TO BREMZĒTU.
Būtisks aspekts ir arī banku apkalpošanas komisijas maksu samazināšana. Atbilstoši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas rīcībā esošā informācija liecina, ka starp Baltijas valstīm Latvijā ir augstākā banku apkalpošanas komisiju maksa.
Līdztekus Matisone aicina valdību uzrunāt jaunus potenciālos finanšu tirgus spēlētājus, jo veselīgas konkurences Latvijas banku sektorā tikpat, kā nav. Kā piemēri tiek minēti kaimiņvalstu banku sektori.
“PARAUGOTIES UZ KAIMIŅVALSTĪM IGAUNIJU UN LIETUVU, PAPILDUS LIELAJĀM BANKĀM, KAS STRĀDĀ BALTIJAS VALSTĪS, REDZAM TĀDUS SPĒLĒTĀJUS KĀ, PIEMĒRAM, LHV BANKA IGAUNIJĀ UN REVOLUT LIETUVĀ, KAS PATLABAN AKTĪVI PIEVILINA LATVIJAS KLIENTUS.
Visbeidzot, ņemot vērā milzīgo pirmā pusgada peļņu finanšu sektorā un joprojām kūtro kreditēšanu, ir vērts uzsākt diskusiju par virspeļņas nodokli, kā to jau praksē realizējuši mūsu kaimiņi Lietuvā,” norāda politiķe.
Kopīgi ar Latvijas bankas vadību un Finanšu ministriju (FM) Tautsaimniecības komisijā ir vairākkārtīgi spriests par kreditēšanas jautājumu. Matisone norāda, ka steidzami būtu jāīsteno komisijas deputātu rosinātais priekšlikuma kreditēšanas palielināšanai.
“SAMAZINĀT KREDITĒŠANAS NOTEIKTO SLIEKSNI NO 100% UZ 50% PRET BANKU PAŠU KAPITĀLU,
lai kredītiestādes Latvijā drīkstētu izdot divas reizes vairāk kredītu uzņēmumiem pret savu kapitālu nekā šobrīd. Tāpat jārealizē arī Latvijas bankas iesniegtie priekšlikumi kreditēšanas uzlabošanai, kas dotu rezultātu ilgtermiņā,” uzsver Matisone.
Plānots, ka jautājums par kreditēšanas un kontu atvēršanas potenciāliem investoriem tiks aktualizēts pēc sesijas pārtraukuma komisijā.
Iepriekš jau vēstīts, ka arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tikšanās laikā ar finanšu ministru uzsvēris, ka sagaida konkrētus priekšlikumus un rīcību no FM un Latvijas bankas saistībā ar Latvijas komercbanku kreditēšanas nosacījumiem gan privātpersonām, gan uzņēmējiem, gan potenciālajiem nākotnes klientiem.
Rinkēvičs arī paudis, ka ka realitātē uzņēmējdarbības kreditēšana Latvijas reģionos ir vāja vai praktiski nav vispār, un bieži vien “beidzas aiz Rīgas robežas”.
Lasiet arī: Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro EURIBOR, pārmet Reirs
