ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) paziņojis, ka Irāna izmisīgi vēlas noslēgt pamieru, tikmēr Irānas ārlietu ministrs sacījis, ka Teherāna caurskata ASV piedāvājumu, bet netiek plānotas sarunas, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Pretrunīgie paziņojumi nākuši atklātībā, kamēr joprojām norisinās karadarbība, kas dažviet jau izraisījusi degvielas trūkumu, paaugstinājusi energoresursu cenas un rada satraukumu visā pasaulē. Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči norādīja, ka nav notikušas sarunas ar ASV, bet ziņojumi tiek inodoti, izmantojot starpniekus. Intervijā valsts televīzijai Aragči teica, ka paziņojumi un brīdinājumi, kas tiek nodoti ar Irānai draudzīgu valstu starpniecību, nav uzskatāmi par sarunām vai dialoga veidošanu. Savukārt Tramps, uzrunājot klātesošos Vašingtonā, sacīja, ka Irānas līderi iesaistoties sarunās, un izmisīgi vēloties panākt vienošanos. Tajā pašā laikā režims baidoties, ka pēc tam viņus nogalinās pašu tauta, un baidoties arī, ka amerikāņi viņus nogalinās.
Tramps nenosauca personas, ar kurām ASV ved sarunas. Kopš ASV un Izraēla 28.februārī uzsāka triecienus, nogalināti daudzi Teherānas režīma līderi un vadošās amatpersonas. Irāna atbildējusi ar uzbrukumiem Izraēlai un amerikāņiem draudzīgām Persijas līča valstīm. Pirmais uzbrukumos tika nogalināts Irānas augstais līderis Alī Hāmenejī, un vietu ieņēma viņa dēls Modžtaba Hāmenejī, kurš arī triecienos guvis ievainojumus, un kopš iecelšanas par augsto līderi tikpat kā nav manīts publiski.
Pēc tam, kad Pakistāna Vašingtonai izteica šādu lūgumu, Izraēla izņēmusi Aragči un Irānas parlamenta spīkeri no mērķu saraksta. Situācijai pietuvināts avots Pakistānā informēja, ka Izraēlai bijusi zināma ārlietu ministra un spīkera atrašanās vieta, un tā vēlējusies viņus nogalināt, bet Pakistānai ASV darījusi zināmu, ka pēc šo personu nāves nebūs neviena, ar ko vest sarunas.
Tāpēc ASV likusi Izraēlai atturēties no šo amatpersonu nogalināšanas.
Irānas vēstniecības Islamabadā pārstāvis norādīja, ka sarunas Pakistānas galvaspilsētā joprojām ir iespējamas, un Teherāna dotu priekšroku šai vietai, bet nekas vēl nav izlemts.
Konflikta sekas, kas radījušas vēsturiski smagāko enerģētikas šoku, izpletušās tālu aiz Tuvajiem Austrumiem. Joprojām bloķēta kuģu satiksme Hormuza šaurumā, kas ir galvenais Persijas līča valstu naftas un dabas gāzes eksporta ceļš, un strauji pieaugušas degvielas cenas. Dažādi uzņēmumi, tostarp aviolīnijas, tirdzniecības uzņēmumi un lietoto automašīnu tirgotāji cenšas tikt galā ar izaicinājumiem – pieaugošajām izmaksām, pieprasījuma kritumu un traucējumiem piegāžu ķēdēs. Dažu valstu valdības jau apsvērušas līdzīgu atbalsta pasākumu veikšanu kā Covid-19 pandēmijas laikā.
Abu Dabī valsts naftas uzņēmuma ADNOC izpilddirektors Irānas veikto Hormuza šauruma bloķēšanu nodēvēja par ekonomisko terorismu.
Avoti Izraēlas ministru kabinētā norādījusi, ka
caur Pakistānu nodotajā 15 punktu miera plānā pieprasīts arī atvērt satiksmei Hormuza šaurumu.
Tāpat ASV pieprasa Teherānai atteikties no bagātinātā urāna krājumiem, samazināt ballistisko raķešu programmu, kā arī izbeigt reģiona teroristisko grupējumu finansēšanu. Baltais nams atteicies plašāk informēt par miera plānā rakstīto.
Kāda augsta ranga Izraēlas aizsardzības jomas amatpersona sacīja, ka Irānas piekrišana prasībām ir maz ticama, un Izraēla ir nobažījusies, ka amerikāņiem nāksies no dažiem punktiem atteikties.
Irāna savukārt pieprasījusi, lai arī Libāna tiktu iekļauta norunā par pamieru.
Cerības par konflikta norimšanu 26.marta rītā sāka izplēnēt, un naftas cena starptautiskajos tirgos atkal sākusi pieaugt. Ņemot vērā akciju tirgus sagurumu, pieaugošās degvielas cenas un paša strauji krītošo popularitāti, Trampam ir spēcīga nepieciešamība atrast risinājumu, pirms konflikts vēl vairāk izslīd ārpus ASV kontroles, turklāt novembrī gaidāmas arī vidustermiņa vēlēšanas.
Lasiet arī: ASV uz Tuvajiem Austrumiem nosūtīs vēl 3000 karavīru