Tiesībsargs aicina 14.Saeimu ratificēt Stambulas konvenciju, ko nespēja izdarīt iepriekšējais Saeimas sasaukums, vēsta Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.
Tiesībsargs norādīja, ka vardarbība pret sievieti un vardarbība ģimenē joprojām ir aktuāla problēma. Cīņa pret vardarbību iekļauta vairāku starptautisku organizāciju dienas kārtībā. Eiropas Komisija esot izstrādājusi direktīvas priekšlikumu par vardarbības pret sievietēm un ģimenē apkarošanu, kurā parādās tāda jauna vardarbības forma kā kibervardarbība.
Tiesībsargs, atsaucoties uz Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, norādīja, ka arī Latvijā vardarbība nav izskausta.
Dati liecina, ka katra ceturtā sieviete un katrs piektais vīrietis 18-74 gadu vecumā ir pieredzējuši fizisku vai seksuālu vardarbību. Vardarbības veicējs pret sievieti biežāk bijis vīrietis, bet 18,1% gadījumā tās ir bijušas arī sievietes. Savukārt vīriešu atbildes liecina, ka varmāka biežāk bijis tā paša dzimuma pārstāvis, bet 11,3% tā ir bijusi sieviete. Tiesībsargs secina, ka visbiežāk no vardarbības cieš tieši sievietes.
Tiesībsargs skaidroja, ka
Latvija parādās ļoti negatīvā gaismā ekstremālākā vardarbības veida – slepkavības – ziņā.
Eiropas dzimumu līdztiesības institūta dati uzrāda, ka Latvija ir līdere negatīvā nozīmē starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti. Sieviešu slepkavības upuru kopējais skaits Latvijā 2018.gadā bijis 4,12 uz 100 000 iedzīvotāju. Latvijā arī ir visaugstākais sieviešu slepkavību skaits, ko izdarījuši ģimenes locekļi un radinieki.
Daļa cēloņu šādai vardarbībai esot meklējami sabiedrībā valdošos stereotipos par vīriešu un sieviešu lomām.
Stambulas konvencija ir visaptverošākais starptautiskais dokuments, kas vēršas pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Konvencija arī noteic, ka dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu izmaiņas sociālās vides un kultūras noteiktajos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļos nolūkā izskaust aizspriedumus, paražas, tradīcijas un jebkādu citu praksi, kuras pamatā ir ideja par sieviešu nepilnvērtību vai par sieviešu un vīriešu lomām, kas padarītas par stereotipiem.
No Eiropas Padomes dalībvalstīm konvenciju nav ratificējušas astoņas valstis – Armēnija, Azerbaidžāna, Bulgārija, Čehija, Ungārija, Lietuva, Slovākija un Latvija.
Tiesībsargs izceļ, ka publiskajā telpā ir izskanējuši daudzi mīti, kas saistīti ar konvencijā ietverto «sociālā dzimuma» jēdzienu, apdraudējumu kristīgajām vērtībām un izaicinājumiem izglītības programmām.
Kā zināms, vairāki 13.Saeimas deputāti vērsās ar pieteikumu Satversmes tiesā, norādot, ka Stambulas konvencijas 12.panta 1.punkts kopsakarā ar 4.panta 3.punktu un 3.panta «c» punktu pēc būtības liek valstij veikt vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu izmaiņas sabiedrības domāšanā, attieksmē un nepieļautu diskrimināciju attiecībā uz cilvēkiem, kuri identificē sevi nevis ar tiem dzimšanas brīdī noteikto dzimumu, bet ar citu dzimumu.
Pēc pieteikumu iesniedzēju ieskata, apstrīdētās normas neatbilda Satversmē ietvertajām Latvijas valsts konstitucionālo identitāti veidojošām ģimenes un kristīgajām vērtībām, Satversmes 99.pantā ietvertajām tiesībām uz domas un apziņas brīvību, kā arī Satversmes 110.pantā ietvertajiem valsts pienākumiem aizsargāt tradicionālu ģimeni.
Satversmes tiesa secināja, ka Stambulas konvencijas objekts un mērķis ir vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušana, tādējādi veicinot dzimumu līdztiesību. Līdz ar to arī visi ar Stambulas konvenciju dalībvalstīm uzliktie pienākumi attiecas vienīgi uz Stambulas konvencijas piemērošanas jomu atbilstoši tās objektam un mērķim.
Izbeidzot tiesvedību daļā pieteikuma, Satversmes tiesa atzina Eiropas Padomes 2011.gada 11.maija konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmei.
Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja 2020.gadā savos noslēguma secinājumos par apvienoto ceturto līdz septīto Latvijas kārtējo ziņojumu norādījusi, ka Latvijā joprojām pastāv diskriminējoši dzimumu stereotipi, patriarhālie un ar seksismu saistītie apgalvojumi plašsaziņas līdzekļos un politiķu vidū, kā arī sievietēm adresētie aicinājumi ievērot tradicionālās lomas un vērtības.
Komiteja atzinīgi novērtējusi likumdošanas pasākumus, ko Latvija ir veikusi, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm dzimuma dēļ. Tomēr komiteja ar bažām norādījusi uz to, ka Latvija joprojām nav ratificējusi Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.
Jau ziņots, ka 14.Saeimas partiju viedokļi par Stambulas konvencijas ratificēšanu ir atšķirīgi. Kā oktobrī pauda ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), partija Jaunā vienotība uzskata, ka būtu jāratificē Stambulas konvencija, jo tā ir plaši pieņemta, starptautiska konvencija, kas arī Latvijai jāpieņem, tomēr partijai Nacionālā apvienība esot cits viedoklis.
Bijušais labklājības ministrs Jānis Reirs (JV) konvenciju parakstīja 2016.gadā, tomēr tā Latvijā aizvien nav ratificēta. Ar konvencijas parakstīšanu valsts apliecinājusi, ka tā atturēsies no tādu darbību veikšanas, kas ir pretrunā starptautiskajam līgumam, vienlaikus neuzņemoties tās noteikumu izpildi pilnā apmērā.
Turklāt iepriekšējā labklājības ministre Ramona Petraviča (tobrīd PCL) dokumenta ratificēšanu neatbalstīja. Viņa 2020.gadā intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes sacīja, ka «konvencija tiek pasniegta kā dokuments, kas aizsargā sievietes no vardarbības, [bet] mūsu valstī vardarbība nekad nav atļauta, mums attiecīgi likumos ir noteikta atbildība par vardarbības veikšanu».
Stambulas konvencija jau pirms laba laika ir sagatavota ratificēšanai Saeimā, taču Kariņš ir atzinis, ka procesa pabeigšanai 13.Saeimā trūka balsu vairākuma. Premjers uzskatīja, ka daļa Latvijas sabiedrības nav pilnībā izpratusi vai pat pārpratusi konvencijas mērķi, proti, izskaust vardarbību pret sievietēm.
Lasiet arī: Tiesībsargs saskata cilvēktiesību riskus pašreizējā VAD likumprojekta redakcijā