Tiesībsarga ieskatā, nav pamatojuma «aizliegt publiski izrādīt neviennozīmīgi vērtētos mākslas darbus» Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā.
«Mākslas darbs var būt provokatīvs un var aizskart kādas sabiedrības daļas reliģiskās jūtas, kā tas ir noticis konkrētajā gadījumā, taču tas pats par sevi nenozīmē, ka šāds mākslas darbs nebūtu publiski izrādāms,» teikts Tiesībsarga publiskajā paziņojumā.
Tiesībsarga birojs norāda, ka ir saņemti vairāki iedzīvotāju iesniegumi ar lūgumu izvērtēt Daugavpils pašvaldības rīcību, liekot Marka Rotko mākslas centram izņemt no izstādes Nāvīga vēlme nonākt pēcnāvē trīs mākslinieka Sandera Raudsepa mākslas darbu. Arī pilsētas pašvaldība šajā jautājumā ir lūgusi tiesībsarga viedokli.
«Mākslā jaunrades brīvība ir ļoti nozīmīgs elements.
Satversmē tiesībās uz jaunrades brīvību ir ietverts aizliegums ierobežot mākslinieciskās izteiksmes brīvību gadījumos, kad autora viedoklis par konkrēto tematu nav «pareizs» vai neatbilst citu personu viedoklim,» uzsver tiesībsargs.
«Cilvēki dažādi reaģē uz mākslas darbu, un tas ir normāli un atbilst mākslas uzdevumam – izaicināt cilvēku patstāvīgi domāt, analizēt, vērtēt. Mākslas uzdevums ir ne vien radīt maņu orgāniem baudāmu vielu, bet arī veicināt neatkarīgu domāšanas procesu, mācīt cilvēkiem domāt ārpus ierastā priekšstatu rāmja,» uzsver tiesībsargs Juris Jansons.
Tiesībsarga skatījumā Daugavpils pašvaldība pieņemot lēmumu izņemt mākslas darbus no izstādes, «neņēma vērā tās daļas sabiedrības viedokli, kas labprāt vēlētos apskatīt šos darbus».
«Ņemot vērā plašo rezonansi, ir acīmredzams, ka Daugavpils pašvaldības rīcība aizskāra daudzu sabiedrības pārstāvju, jo īpaši kultūras un mākslas pārstāvju jūtas, radot bažas par mākslinieciskās izpausmes brīvību Latvijā,» spriež tiesībsargs un piebilst, ka «mākslas darbi bija izstādi speciāli tiem paredzētā vietā, kā arī vija izvietoti brīdinājumi par ekspozīcijas saturu».
«Izstādes rīkotāji ievēroja pienācīgu diskrētumu, ņemot vērā ekspozīcijas specifiku, un mākslinieks publiski izskaidroja ekspozīcijas mērķi,» norāda Jansons.
Tiesībsargs skaidro, ka Latvijas tiesību akti neparedz atbildību par reliģisko jūtu aizsakaršanu. «Krimināllikumā ir paredzēta atbildība par reliģiska naida vai nesaticības izraisīšanu, taču konkrētajā gadījumā nav notikušas darbības, kas liecinātu par šiem pārkāpumiem vai centieniem speciāli aizskart kādu sabiedrības daļu,» pauž tiesībsargs.
Lasiet arī: Aizsardzības budžets sasniedz 2,25% no Latvijas IKP
