Otrdien, 4.martā, stājās spēkā ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) noteiktie jaunie 25% muitas tarifi precēm no Meksikas un Kanādas, kā arī divkārt palielināti muitas nodokļi Ķīnas precēm (20%), tādējādi izraisot jaunus tirdzniecības konfliktus ar trim galvenajiem ASV tirdzniecības partneriem, ziņo “Reuters”.
Tramps pirmdien vakarā sacīja, ka Meksikai un Kanādai nav izredžu noslēgt vienošanos, lai no tarifiem izvairītos.
Tarifi, kas ietekmēs ikgadējo ASV tirdzniecības apjomu apmēram 2,2 triljonu ASV dolāru apmērā, stājās spēkā uzreiz pēc pusnakts, neilgi pēc tam, kad Tramps paziņoja, ka visas trīs valstis nav darījušas pietiekami daudz, lai apturētu fentanila un tā ķīmisko vielu ievešanu ASV.
Papildu 10% Ķīnas precēm papildina 10% tarifu, ko Tramps piemēroja 4.februārī, lai sodītu Pekinu par fentanila pārdozēšanas krīzi ASV. Jaunie tarifi ir papildinājums Trampa pirmā pilnvaru termiņa laikā noteiktajiem tarifiem (līdz 25%). Pagājušajā gadā ASV tarifi dažiem no šiem produktiem tika strauji paaugstināti, tostarp līdz 50% tika palielināti muitas nodokļi Ķīnas pusvadītājiem un līdz vairāk nekā 100% tika palielināti tarifi Ķīnas elektroauto.
Jaunais 20% tarifs tagad attiecas arī uz tādām svarīgākajām elektronikas precēm kā viedtālruņi, klēpjdatori un spēļu konsoles.
Ķīna uz to reaģēja uzreiz pēc ieviešanas, paziņojot, ka no 10.marta piemēros papildu muitas tarifus 10-15% apmērā noteiktiem ASV importa produktiem un virkni jaunu eksporta ierobežojumu noteiktām ASV struktūrām.
Ķīnas jaunie muitas tarifi ir vērsti uz plašu ASV lauksaimniecības produktu klāstu, tostarp uz dažiem gaļas, graudaugu, kokvilnas, augļu, dārzeņu un piena produktiem.
Pekina arī noteica eksporta un ieguldījumu ierobežojumus 25 ASV uzņēmumiem, pamatojoties uz valsts drošības apsvērumiem. Desmit no šiem uzņēmumiem tika noteikts nodoklis par ieroču pārdošanu Taivānai.
Ķīnas Tirdzniecības ministrija paziņoja, ka ASV tarifi pārkāpj Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumus un “grauj ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības pamatu starp Ķīnu un ASV”.
Kanāda un Meksika, kurām trīs desmitgades ir bijušas praktiski beztarifu tirdzniecības attiecības ar ASV, arī bija gatavas nekavējoties veikt pretpasākumus.
Kanādas premjerministrs Džastins Trudo (Justin Trudeau) paziņoja, ka Otava nekavējoties atbildēs ar 25% muitas tarifiem lielai daļai ASV importa un piemēros vēl lielākus, ja Trampa tarifi paliks spēkā arī pēc 21 dienas. Iepriekš viņš paziņoja, ka Kanāda vērsīsies pret amerikāņu alu, vīnu, burbonu, sadzīves tehniku un Floridas apelsīnu sulu.
“Tarifi izjauks neticami veiksmīgas tirdzniecības attiecības,” sacīja Trudo, piebilstot, ka tie pārkāptu ASV, Meksikas un Kanādas brīvās tirdzniecības nolīgumu, ko Tramps parakstīja sava pirmā termiņa laikā.
Meksikas prezidente Klaudija Šeinbauma (Claudia Sheinbaum) par savu atbildi paziņos otrdien, informēja valsts Ekonomikas ministrija.
Tarifi Meksikas un Kanādas produktiem varētu radīt daudz dziļākas sekas cieši integrētajai Ziemeļamerikas ekonomikai, kas ir atkarīga no pārrobežu pārvadājumiem, lai ražotu automašīnas un iekārtas, ražotu enerģiju un pārstrādātu lauksaimniecības preces.
“Šodienas neapdomīgais ASV administrācijas lēmums spiež Kanādu un ASV uz recesiju, darbavietu zaudēšanu un ekonomisko katastrofu,” paziņojumā sacīja Kanādas Tirdzniecības palātas izpilddirektore Kendisa Leinga (Candace Laing).
Viņa sacīja, ka ASV tarifi neieviesīs Trampa iecerēto “zelta laikmetu”, bet tā vietā palielinās patērētāju un ražotāju izmaksas un izjauks piegādes ķēdes. “Tarifi ir nodoklis Amerikas iedzīvotājiem.”
Ziņas par tarifiem satricināja tirgus, izraisot globālo akciju kritumu, obligāciju kāpumu un Kanādas un Meksikas valūtu kritumu.
Lasiet arī: Baltais nams meklē plānu iespējamai Krievijas sankciju atvieglošanai
Lasiet arī: Tramps aptur visu militāro palīdzību Ukrainai
