Vēlētāju aptauja liecina, ka ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) reittings nokrities līdz zemākajam punktam viņa prezidentūras laikā, un lielāko daļu amerikāņu satrauc ieilgušais karš ar Irānu, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
“Reuters/Ipsos” četras dienas ilgušajā vēlētāju aptaujā tikai 33% no respondentiem pozitīvi vērtēja Trampa sniegumu Baltajā namā, kamēr 64% to novērtēja kā sliktu. Prezidenta darbu vēl augusta sākumā kā sekmīgu raksturoja 35% aptaujāto. Tagad atbalsts sasniedzis līmeni kāds tas bija zemākajā punktā Trampa iepriekšējā pilnvaru termiņa laikā.
Pēc atgriešanās Baltajā namā 2025.gadā, kad mazliet mazāk par pusi valsts vēlētāju atbalstīja Trampa ievēlēšanu, viņa popularitāte jūtami kritusies pēc tam, kad ASV kopā ar sabiedroto Izraēlu uzsāka triecienus pa Irānu. Konflikts ir apturējis kuģu satiksmi Hormuza šaurumā, kas bija galvenais naftas un dabasgāzes eksporta ceļš no Persijas līča valstīm, un tādējādi strauji augušas degvielas ccenas, ko pašlaik izjūt arī amerikāņu mājsaimniecības. Tas atstāj iespaidu arī uz republikāņu izredzēm vidustermiņa vēlēšanās, kuras gaidāmas novembrī.
Trampa priekšvēlēšanu kampaņa balstījās uz solījumiem kontrolēt inflāciju un izvairīties no iesaistes ilgstošā karadarbībā, un sākumā viņš solījās, ka karš Irānā ilgs vien dažas nedēļas. Tomēr Irāna izrādījusies spēcīgāka nekā Tramps domāja, un satiksme Hormuza šaurumā tā arī nav normāli atjaunota. Apmēram 80% amerikāņu (87% demokrātu atbalstītāju un 71% republikāņu piekritēju) uzskata, ka ASV iesaiste karadarbībā Irānā turpināsies ilgāku laiku.
Tikai 16% aptaujāto tic, ka konflikts varētu tikt izbeigts tuvāko nedēļu laikā.
Tramps 14.augustā politiskā pasākuma laikā paziņoja, ka mazmazītiņš degvielas cenas pieaugums ir niecīga maksa par to, ka “ļoti ļaunai valstij” nebūs kodolieroču. Tas arī ir prezidenta galvenais arguments karam pret Irānu. Kopš karadarbības uzsākšanas Tramps svārstījies starp eskalācijas draudiem un pieņēmumiem, ka miera līgums ir neizbēgams un tuvu. Tikai viens no pieciem amerikāņiem uzskata, ka karš ir bijis tā vērts.
Bažas par karu un degvielas cenām liek republikāņiem satraukties par izredzēm aizstāvēt nelielo vairākumu, kas partijai ir Pārstāvju palātā; arī Senāta varas groži varētu pāriet pie demokrātiem.
“Reuters/Ipsos” aptauja parādījusi, ka pirmo reizi desmitgadē vēlētāji uzskata – demokrāti labāk spēj vadīt ekonomiku. 38% vēlētāju uzskata, ka demokrāti labāk strādā ar ekonomiku, savukārt 35% vēlētāju domā, ka ekonomiskos jautājumus veiksmīgāk risina republikāņi.
Tikmēr republikāņu pieeja imigrācijai joprojām ir populārākā nekā demokrātu īstenotā politika, tomēr republikāņi zaudē savas pozīcijas arī šajā jomā, jo pieaudzis nāvējošu sadursmju skaits, un arvien biežāk plašu rezonansi izsauc masveidīgas aizturēšanas akcijas, un bažas rada situācija migrantu aizturēšanas centros.
Lasiet arī: Tramps paraksta rīkojumu par vakcīnu skaita samazināšanu