ASV prezidenta Donalda Trampa sūtnis Ukrainā Kīts Kellogs (Keith Kellogg) ceturtdien, 29.maijā, sacīja, ka Krievijas bažas par NATO paplašināšanos uz austrumiem ir pamatotas un ASV nevēlas redzēt Ukrainu ASV vadītajā militārajā aliansē, ziņo “Reuters“.
Atbildot ASV telekanāla “ABC News” jautājumu par ziņojumu, ka Krievija vēlas saņemt rakstisku solījumu, ka NATO nepaplašināsies uz austrumiem, un neiekļaus Ukrainu un citas bijušās padomju valstis, lai panāktu miera līgumu, Kellogs atbildēja: “Tās ir pamatotas bažas.”
“Mēs esam teikuši, ka Ukrainas iestāšanās NATO nav apspriežama, un mēs neesam vienīgā valsts, kas to saka … un ir nepieciešamas 32 no 32, lai ļautu iestāties NATO,” viņš sacīja ceturtdien vēlu vakarā. “Tas ir viens no jautājumiem, ko izvirzīs Krievija.”
“Viņi runā ne tikai par Ukrainu, viņi runā par Gruziju, viņi runā par Moldovu,” sacīja Kellogs, piebilstot, ka lēmums par ASV viedokli attiecībā uz NATO paplašināšanos pieņems Tramps.
Kellogs sacīja, ka miera sarunas ietvers mēģinājumu apvienot abus Ukrainas un Krievijas izstrādātos memorandus vienā dokumentā, pirmdien uzsākot sarunas Turcijā.
“Kad nākamnedēļ ieradīsimies Stambulā, mēs apsēdīsimies un runāsim,” sacīja Kellogs, piebilstot, ka Vācijas, Francijas un Lielbritānijas nacionālās drošības padomnieki pievienosies ASV, lai apspriestu memorandu.
Kārtējā maldināšana
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien savā nakts video uzrunā sacīja, ka Krievija kārtējo reizi maldina, laužot savu solījumu, kas dots galvenokārt ASV prezidentam, neiesniedzot savu miera memorandu pirms iespējamās tikšanās Stambulā.
“Pat tā dēvēto memorandu, ko viņi solīja un, šķiet, gatavoja vairāk nekā nedēļu, neviens vēl nav redzējis. Ukraina to nav saņēmusi. Mūsu partneri to nav saņēmuši. Pat Turcija, kas rīkoja pirmo sanāksmi, nav saņēmusi jauno darba kārtību,” viņš sacīja.
Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs ceturtdien paziņoja, ka Maskava nav saņēmusi atbildi no Kijivas par to, vai tā piedalīsies pirmdienas sarunās Stambulā.
Zelenskis savā uzrunā sacīja, ka Krievija “dara visu, lai padarītu šīs sanāksmes tukšas”, un Ukrainas partneriem ir jāpastiprina spiediens uz Maskavu.
Ukrainas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Heorhijs Tihijs sacīja, ka bez iespējas iepazīties ar Krievijas memorandu Kijiva secina, ka “tas, visticamāk, ir pilns ar nereāliem ultimātiem, un viņi baidās atklāt, ka bremzē miera procesu”.
Lūgts komentēt Ukrainas ārlietu ministra Andrija Sibihas ierosinājumu, ka Krievijai nekavējoties jānodod memorands, Peskovs noraidīja šo ideju kā “nekonstruktīvu”, piebilstot, ka “vai nu jāapstiprina gatavība turpināt sarunas, vai arī jādara pretējais”.
Zelenskis bija ierosinājis Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tikties ar viņu pirmajā Stambulas sanāksmē. Putins nepiedalījās, un tas pamudināja nepiedalīties arī Zelenski un atstāt amatpersonu delegāciju, kas pārstāvēja Ukrainu.
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova, kuru citēja ziņu aģentūra TASS, sacīja, ka delegācijas sastāvs uz nākamo sanāksmi būs nemainīgs.
Vašingtonā Baltais nams paziņoja, ka Tramps, kurš ir mudinājis abas puses panākt vienošanos, cer, ka ierosinātā tikšanās Stambulā notiks un aicināja abas puses ierasties.
Kellogs sacīja, ka Tramps ir “neapmierināts” ar Krieviju, jo ir redzējis “nesaprātīguma līmeni” no Krievijas prezidenta Vladimira Putina puses. Viņš nopēla Krieviju par triecieniem Ukrainas pilsētām.
Kellogs norādīja, ka Ukrainas karā bojāgājušo un ievainoto skaits abās pusēs kopā ir 1,2 miljoni, un tā esot piesardzīga aplēse.
Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba 30.maijā sniegto informāciju Krievija kopš pilnā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Ukrainā ir zaudējusi aptuveni 986 080 karavīrus.
Lasiet arī: Lavrovs informē Rubio par gatavošanos jaunai Krievijas un Ukrainas sarunu kārtai Stambulā
