ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) paziņojis, ka uz īsu brīdi apturēs operāciju “Brīvības projekts,” kas sarīkota, lai izvestu no Persijas līča tur iestrēgušos komerciālos kuģus, raksta britu raidorganizācija BBC.
Tramps norādīja, ka operācija, kas sākās vien pirms dažām dienām, tiek apturēta pēc kopīgas vienošanās, jo panākts ievērojams progress sarunās ar Irānu. Irānas valsts mediji to pasnieguši kā uzvaru, norādot, ka pauze parāda Trampa atkāpšanos pēc vairākkārtējiem neveiksmīgiem mēģinājumiem atvērt Hormuza šaurumu kuģu satiksmei.
ASV prezidenta paziņojums seko valsts sekretāra Marko Rubio (Marco Rubio) izteikumiem, ka sākotnējā ASV un Izraēlas ofensīva ir beigusies, jo sasniegti tās mērķi.
Ierakstā sociālajos tīklos Tramps sacīja, ka lēmumu pieņēmis, balstoties uz Pakistānas lūgumu. Pakistāna ieņēmusi vidutāja lomu ASV un Irānas sarunās. Viņš piebilda, ka amerikāņu izveidotā jūras blokāde joprojām būs spēkā.
Trampa paziņojumi var šķist pārsteidzoši, jo ir pretrunā ar citu augsta ranga amatpersonu sacīto.
Gan Rubio, gan ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets (Pete Heghseth), gan armijas virspavēlniecības priekšsēdētājs ģenerālis Dens Keins (Dan Caine) solījušies, ka operācija nodrošinās pārvietošanās un tirdzniecības brīvību Hormuza šaurumā un Persijas līcī. Rubio 5.maijā žurnālistiem sacīja, ka dotu priekšroku miera ceļam, bet prezidents vēlas darījumu.
Nav skaidrs, kas notiks tālāk. ASV administrācija uzsvērusi, ka “Brīvības projekts” ir no no jūras blokādes atdalīta un citāda operācija. Blokāde paredzēta, lai uz Irānu izdarītu ekonomisko spiedienu, savukārt “Brīvības projekts” domāts, lai atjaunotu naftas eksportu no Persijas līča reģiona un normalizētu situāciju starptautiskajā ekonomikā. Tomēr, ja pauzes laikā starptautiskos kuģniecības uzņēmumus un apdrošināšanas uzņēmumus kavēs Irānas iejaukšanās, Trampam būs grūti sacīt, ka sasniegts operācijas mērķis. No otras puses, ASV vadība, iespējams, cer, ka operācijas apturēšana ļaus atgriezt irāņus (kuri stingri iebilduši amerikāņu operācijai Hormuza šaurumā) pie sarunu galda.
Vēlu otrdienas vakarā Lielbritānijas Jūras tirdzniecības operāciju pārvalde (UKMTO) informēja, ka no apstiprināta avota iegūtas ziņas par kuģi, kam Hormuza šaurumā trāpījis nezināmas izcelsmes lādiņš. Sīkāka informācija nebija pieejama. Apvienotie Arābu emirāti 5.maijā ziņoja, ka valsts pretgaisa aizsardzības sistēmas jau otro dienu atvaira Irānas raidītās raķetes un lidrobotus. Irāna noliegusi, ka veikusi uzbrukumus AAE, un armijas pārstāvis norādīja, ka, ja tas būtu darīt, par to būtu skaidri paziņots.
Karadarbība reģionā sākās 28.februārī, kad Izraēla un ASV uzsāka triecienus pa Irānu.
Teherāna uz to atbildēja, bloķējot Hormuza šaurumu, kas ir pasaules ekonomikai kritiski svarīgs ūdensceļš, jo pa to tiek pārvadāti apmēram 20% no pasaulē nepieciešamās naftas un dabasgāzes. Aprīļa sākumā ASV un Irāna paziņoja par pamieru, kas nozīmē, ka Teherāna neveic triecienus pa citām Persijas līča valstīm, tostarp AAE.
Hegsets 5.maijā norādīja, ka pamiers nav beidzies, bet amerikāņi ļoti uzmanīgi vērojot situāciju. Keins informēja, ka kopš pamiera sākuma irāņu spēki ir desmit reizes uzbrukuši amerikāņiem, bet uzbrukumi bijuši maznozīmīgi un nav bijuši iemesls atsākt karadarbību. Vēlāk žurnālisti jautāja Trampam, kas būtu pamiera nosacījumu pārkāpums, un prezidents atbildēja, ka sabiedrība to uzzinātu, jo viņš to pateiktu. Viņš arī sacīja, ka uzskata – ir iespējams saunu ceļā panākt vienošanos par karadarbības izbeigšanu.
ASV amatpersonu izteikumi liecina, ka amerikāņi nejūt vēlmi atgriezties pie pilna mēroga karadarbības, kas vēl vairāk kaitētu starptautiskajam tirgum, liekot celties cenām un līdz ar to izraisot ASV iedzīvotāju neapmierinātību.
Lasiet arī: ASV atkaujas no irāņu ātrlaivām; Teherāna bombardē AAE naftas infrastruktūru