ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) paziņojis, ka pēc Persijas līča valstu lūguma aizturējis 19.maijā plānotos triecienus Irānai, jo pašlaik notiekot nopietnas sarunas, raksta britu raidorganizācija BBC.
Tramps ierakstā sociālajā tīklā “Truth Social” norādīja, ka uzbrukumu lūguši apturēt Kataras, Saūda Arābijas un Apvienoto Arābu emirātu līderi. Viņš esot saņēmis informāciju, ka varētu nonākt pie vienošanās, kas ASV būtu ļoti pieņemama, un ieraksta noslēgumā piebilda, ka Irānai nedrīkst būt kodolieroči. Tomēr Tramps piebilda, ka ASV ir gatavas jebkurā brīdī veikt plaša mēroga uzbrukumu Irānai, ja netiks panākta vienošanās. Savukārt augsta ranga Irānas militārais komandieris aicinājis ASV nepieļaut atkārtotas stratēģiskās kļūdas un pārrēķināšanos.
ASV prezidents jaunākais paziņojums izskanējis laikā, kad viņa reitingi krīt, un viņš kļūst arvien nepopulārāks. Saskaņā ar New York Times/Siena aptauju, apmēram 64% vēlētāju uzskata, ka sākt karu ar Irānu bijis nepareizs lēmums. Aptauja arī atklājusi, ka tikai 37% vēlētāju Trampa prezidentūra novērtē kā veiksmīgu. Rezultāti atspoguļo problēmas, kas vidustermiņa vēlēšānās novembrī sagaida republikāņu partiju. Arvien vairāk pieaug sabiedrības neapmierinātība ar karu un Trampa spējām tikt galā ar ekonomikas jautājumiem, imigrāciju un citām problēmām.
Izraēla un ASV 28.februārī sāka plašus uzbrukumus Irānai, uz ko Teherāna atbildēja ar lidrobotu un raķešu triecieniem pa mērķiem Tuvajos Austrumos, ka saistīti ar ASV un Izraēlu.
Nozīmīgs faktors šī brīža situācijā ir Persijas līča valstu bailes, ka Irāna atbildēs uz turpmākiem ASV triecieniem
pa tās teritoriju. Zināms, ka Irānai joprojām ir ievērojams daudzums lidrobotu un raķešu, ar kurām tā spētu atsākt uzbrukumus kaimiņvalstīm, to lidostām, naftas pārstrādes rūpnīcām un pat ļoti svarīgajām atsāļošanas rūpnīcām, kas nodrošina dzeramo ūdeni.
Runājot ar žurnālistiem, Tramps sacīja, ka notikumu attīstība ir pozitīva, bet ir jāskatās, vai tiks sasniegts kāds rezultāts. Viņš sacīja, ka jau iepriekš bijuši brīži, kad šķitis, ka panākta vienošanās, bet tas tā arī nav noticis, tomēr šoreiz esot citādāk. Tramps uzsvēra, ka saskata iespēju noslēgt vienošanos ar Irānu, un viņš būtu ļoti priecīgs, ja to varētu panākt bez “ellīgas bombardēšanas.” Līdz šim pamiers, kas tika noslēgts, lai varētu risināt sarunas, ir noturējies.
Irāna turpina kontrolēt Hormuza šaurumu, kas ir ļoti svarīgs tranzīta ceļš Persijas līča valstu energoresursu izvešanai. Šis gājiens, kas ir atbilde uz ASV un Izraēlas triecieniem, ievērojami cēlis naftas cenas starptautiskajā tirgū. Tikmēr ASv īstenojusi jūras blokādi, lai neļautu kuģiem pamest Irānas ostas vai iebraukt tajās.
18.maija vakarā Irānas ziņu aģentūra “Tasnim” publicēja augstā līdera Modžtabas Hāmenejī brīdinājumu, ka karadarbība var sākties vietās, kur ienaidniekam nav pieredzes un tas būtu ļoti ievainojams. Tomēr izskatās, ka “Tasnim” atkārtoti publicējusi Hāmenejī 12.marta izteikumus.
Irāna 18.maijā arī informēja, ka ar Pakistānas, kas sarunā pilda viduāta lomu, starpniecību atbildējusi uz jaunāko ASV piedāvājumu, un irāņu mediji ziņojuši, ka amerikāņi nav spējuši piedāvāt konkrētas koncesijas.
