Donalds Tramps (Donald Trump) pēc atsevišķas telefonsarunas gan ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, gan Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski trešdien, 12.februārī, sacīja, ka abi līderi pauduši vēlmi panākt mieru, un Tramps deva rīkojumu ASV augstākajām amatpersonām sākt sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā, ziņo “Reuters”.
Sarunas notika pēc tam, kad Trampa aizsardzības ministrs paziņoja, ka Kijivai nāksies atteikties no sen izvirzītajiem mērķiem pievienoties NATO un atgūt visu Krievijas sagrābto teritoriju, tādējādi signalizējot par krasu Vašingtonas pieejas maiņu konflikta jautājumā.
Pēc vairāk nekā stundu ilgas sarunas ar Putinu Tramps sacīja, ka Krievijas līderis, kurš 2022.gadā uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, vēlas, lai karš tiktu izbeigts, un viņi apsprieda “uguns pārtraukšanu tuvākajā nākotnē”.
“Viņš vēlas, lai tas beigtos. Viņš nevēlas to izbeigt un pēc sešiem mēnešiem atkal sākt karadarbību,” Tramps sacīja žurnālistiem Ovalajā kabinetā.
“Es domāju, ka mēs esam ceļā uz mieru. Es domāju, ka prezidents Putins vēlas mieru, prezidents Zelenskis vēlas mieru, un es vēlos mieru. Es tikai vēlos, lai cilvēki vairs netiktu nogalināti,” viņš piebilda.
Kremlis paziņoja, ka Putins un Tramps ir vienojušies tikties un Putins ir uzaicinājis Trampu apmeklēt Maskavu. Tramps sacīja, ka viņu pirmā tikšanās “iespējams” drīzumā notiks Saūda Arābijā.
Savā ierakstā sociālajos medijos viņš norādīja, ka sarunas par kara izbeigšanu vadīs valsts sekretārs Marko Rubio (Marco Rubio), CIP direktors Džons Ratklifs (John Ratcliffe), nacionālās drošības padomnieks Maikls Volcs (Michael Waltz) un Tuvo Austrumu sūtnis Stīvs Vitkofs (Steve Witkoff).
Tramps un Zelenskis runāja pēc Trampa sarunas ar Putinu, un Zelenska birojs norādīja, ka saruna ilga aptuveni stundu.
“Man bija saturīga saruna ar @POTUS. Mēs… runājām par iespējām panākt mieru, pārrunājām mūsu gatavību sadarboties … un Ukrainas tehnoloģiskās iespējas… tostarp dronus un citas progresīvas nozares,” Zelenskis rakstīja vietnē “X”.
Kopš konflikta sākuma, kas tuvojas jau trešajam gadam, miera sarunas nav notikušas.
Krievija ir okupējusi aptuveni piekto daļu Ukrainas teritorijas un ir pieprasījusi, lai Kijiva atkāpjas no vēl lielākas teritorijas un miera līgumā tiktu noteikta tās pastāvīga neitralitāte.
Savukārt Ukraina pieprasa, lai Krievija atkāpjas no ieņemtās teritorijas, un apgalvo, ka tai ir jāsaņem dalība NATO vai līdzvērtīgas drošības garantijas, lai neļautu Maskavai atkal uzbrukt.
Eiropas lielvalstis, tostarp Lielbritānija, Francija un Vācija trešdien paziņoja, ka tām ir jāpiedalās jebkādās turpmākajās sarunās par Ukrainas likteni,
uzsverot, ka tikai taisnīga vienošanās ar drošības garantijām var nodrošināt ilgstošu mieru. Tās paziņoja, ka ir gatavas palielināt atbalstu Ukrainai un nostādīt to spēcīgākā pozīcijā.
Iepriekš trešdien aizsardzības ministrs Pīts Hegsets (Pete Hegseth) nāca klajā ar līdz šim asāko jaunās administrācijas paziņojumu par tās pieeju karam, sakot, ka Kijiva nevar reāli cerēt atgriezties pie iepriekšējām robežām vai pievienoties NATO.
“Mēs, tāpat kā jūs, vēlamies suverēnu un pārtikušu Ukrainu. Taču mums jāsāk ar to, ka atgriešanās pie Ukrainas robežām, kādas tās bija pirms 2014.gada, ir nereāls mērķis,” Hegsets sacīja sanāksmē NATO galvenajā mītnē Briselē. “Dzīšanās pēc šī iluzoriskā mērķa tikai paildzinās karu un radīs vēl vairāk ciešanu.”
Krievija 2014.gadā anektēja Krimu, ko Ukraina un daudzas Rietumvalstis uzskata par okupētu Ukrainas teritoriju.
Hegsets sacīja, ka jebkuram ilgstošam mieram ir jāietver “stingras drošības garantijas, lai nodrošinātu, ka karš neatsākas”.
Taču piebilda, ka ASV karaspēks netiks izvietots Ukrainā kā daļa no šādām garantijām.
Zelenskis, cerot ieinteresēt Trampu turpināt atbalstīt viņa valsti, nesen ierosinājis noslēgt vienošanos, saskaņā ar kuru ASV ieguldītu Ukrainā derīgo izrakteņu ieguvē.
Trampa finanšu ministrs Skots Besents (Scott Bessent), kurš trešdien bija ieradies Kijivā pirmajā Trampa kabineta locekļa vizītē, sacīja, ka šāds derīgo izrakteņu darījums varētu kalpot kā “drošības vairogs” Ukrainai pēc kara.
Tramps arī sacīja, ka Rubio un viceprezidents Dž. D. Venss (JD Vance) piektdien Minhenē apspriedīs kara gaitu.
Jaunā diplomātija sekoja otrdien notikušajai ASV un Krievijas ieslodzīto apmaiņai, kas, pēc Kremļa teiktā, varētu palīdzēt veidot uzticību starp abām valstīm.
Krievija otrdien atbrīvoja amerikāņu skolotāju Marku Fogelu (Marc Fogel), kurš izcieta 14 gadu cietumsodu Krievijas cietumā, apmaiņā pret ASV ieslodzītu Krievijas kibernoziedznieku bosu, kā paziņoja amatpersona.
Lasiet arī: Krievija paziņo, ka apmaiņā pret skolotāja Marka Fogela atbrīvošanu tā no ASV atgūs kādu ieslodzīto
