Prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) svētdien, 2.februārī, sacīja, ka tarifi, kurus viņš ir noteicis Meksikai, Kanādai un Ķīnai un, kuri stāsies spēkā otrdien, var radīt “sāpes īstermiņā” amerikāņiem, kamēr pasaules tirgi atspoguļoja bažas, ka tie varētu apdraudēt izaugsmi un atkal izraisīt inflāciju, ziņo “Reuters”.
Tramps paziņoja, ka pirmdien runās ar Kanādas un Meksikas līderiem, kas ir paziņojuši par saviem atbildes tarifiem, taču nelika lielas cerības, ka viņi varētu mainīt viņa lēmumu.
“Es negaidu neko dramatisku,” Tramps sacīja žurnālistiem. “Viņi mums ir parādā daudz naudas, un es esmu pārliecināts, ka viņi to samaksās.”
Viņš arī sacīja, ka tarifi “noteikti tiks noteikti” Eiropas Savienībai, bet neteica, kad.
Ekonomisti norādīja, ka republikāņu prezidenta plāns ieviest 25% tarifus Kanādai un Meksikai un 10% tarifus Ķīnai – trim lielākajiem ASV tirdzniecības partneriem – palēninās globālo izaugsmi un palielinās cenas amerikāņiem.
Tramps apgalvo, ka tarifi ir nepieciešami, lai ierobežotu imigrāciju un narkotiku kontrabandu, kā arī stimulētu iekšzemes rūpniecību.
“Īstermiņā mēs, iespējams, izjutīsim nelielas sāpes, un cilvēki to saprot. Taču ilgtermiņā gandrīz visas pasaules valstis ir apkrāpušas ASV,” viņš sacīja.
Pirmdien finanšu tirgi noslīdēja tirdzniecības kara bažu dēļ. ASV akciju nākotnes līgumi samazinājās par vairāk nekā 2%, un akcijas Honkongā, Tokijā un Seulā arī samazinājās par aptuveni 2%. Ķīnas tirgus bija slēgts sakarā ar Jaunā gada svētkiem. Ķīnas juaņa, Kanādas dolāra un Meksikas peso kurss vājinājās, bet ASV dolāra kurss kāpa. Tā kā Kanāda un Meksika ir galvenie ASV jēlnaftas importa avoti, ASV naftas cenas pieauga par vairāk nekā vienu ASV dolāru, bet benzīna nākotnes līgumi – par 3%.
Trampa noteiktie tarifi attieksies uz gandrīz pusi no visa ASV importa, un, lai segtu šo starpību, ASV būs jādivkāršo savas ražošanas apjoms, kas tuvākajā laikā ir neizpildāms uzdevums, raksta ING analītiķi.
“No ekonomiskā viedokļa raugoties, tirdzniecības saspīlējums ir zaudējumus nesoša situācija visām iesaistītajām valstīm,” analītiķi svētdien rakstīja ziņojumā.
Citi analītiķi norādīja, ka tarifi var izraisīt Kanādas un Meksikas recesiju un izraisīt “stagflāciju” – augstu inflāciju, ekonomikas izaugsmes stagnāciju un paaugstinātu bezdarba līmeni – ASV.
Trampa tarifi, kas izklāstīti trīs rīkojumos, stāsies spēkā otrdien plkst. 12.01 pēc ASV austrumu laika zonas.
Daži analītiķi norādīja, ka ir cerības uz sarunām par tarifu atcelšanu, īpaši ar Kanādu un Ķīnu, bet citi uzskata, ka tarifi būs tikai uz brīdi. Baltā nama paziņojumā nebija paskaidrots, kas šīm trim valstīm ir jādara, lai izvairītos no tarifu piemērošanas.
Tramps ir solījis tos saglabāt, līdz beigsies tas, ko viņš raksturoja kā ārkārtas stāvokli valstī saistībā ar fentanila un nelegālo imigrāciju uz ASV.
Ķīna, Meksika un Kanāda plāno cīnīties pret ASV tarifiem.
Ķīna tos apstrīdēs Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) un ir atvērta arī sarunām, bet stingri noraida vainu par fentanilu, un Ķīnas Ārlietu ministrija paziņoja, ka “fentanils ir Amerikas problēma”.
Meksikas prezidente Klaudija Šeinbauma (Claudia Sheinbaum) arī solīja prettarifu pasākumus.
Kanāda svētdien paziņoja, ka vērsīsies tiesā, lai apstrīdētu tarifus, un tās premjerministrs Džastins Trudo (Justin Trudeau) svētdien arī mudināja kanādiešus boikotēt savu ilggadējo sabiedroto pēc tam, kad tika izdots rīkojums par atbildes tarifu noteikšanu ASV precēm.
Tramps svētdien izsmēja Kanādu, sakot, ka tā ir atkarīga no ASV atbalsta.
Pagājušajā nedēļā publicētajā “Reuters/Ipsos” aptaujā atklājās, ka amerikāņi ir sašķelti par tarifiem – 54% aptaujāto ir pret tiem, bet 43% tos atbalsta. Pret tiem lielākoties iebilst demokrāti, bet republikāņi tos vairāk atbalsta.
