Pēc inaugurācijas 2025.gada 20.janvārī jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) pirmdien, 25.novembrī, solīja ātri ieviest 25% tarifu importam no Kanādas un Meksikas, lai risinātu narkotiku kontrabandas un migrācijas problēmas, potenciāli pārkāpjot brīvās tirdzniecības līgumu, kā arī “papildu 10% tarifu virs jebkādiem papildu tarifiem” importam no Ķīnas, sniedzot dažus no saviem konkrētākajiem komentāriem par to, kā viņš īstenos savu ekonomisko programmu kopš uzvaras 5.novembra vēlēšanās, kurās viņš solīja “Ameriku likt pirmajā vietā”, vēsta “Reuters“.
“20.janvārī, kā viens no maniem daudzajiem pirmajiem izpildrīkojumiem, es parakstīšu visus nepieciešamos dokumentus, lai iekasētu no Meksikas un Kanādas 25% tarifu VISIEM produktiem, kas ierodas ASV, un to smieklīgajām atvērtajām robežām,” viņš norādīja ierakstā “Truth Social”.
2023.gadā vairāk nekā 83% Meksikas un 75% Kanādas eksporta tika eksportēti uz ASV.
Trampa ierosinātais 25% tarifs Kanādai un Meksikai draud pārkāpt tirdzniecības nolīgumu USMCA, ko viņš parakstīja 2020.gadā, lai saglabātu lielā mērā beznodokļu tirdzniecību starp šīm trim valstīm. Eksperti uzskata, ka tarifu piemērošanas mērķis varētu būt izdarīt spiedienu uz USMCA pirmstermiņa pārskatīšanu, kas gaidāma tikai 2026.gadā.
Pēc saviem tarifu draudiem Tramps ar Kanādas premjerministru Džastinu Trudo (Justin Trudeau) apspriedis tirdzniecības un robežu drošības jautājumus, abām pusēm vienojoties saglabāt saziņu.
Meksikas parlamenta apakšpalātas vadītājs Rikardo Monreāls (Ricardo Monreal), valdošās partijas “Morena” biedrs, aicināja “izmantot divpusējus institucionālus mehānismus cilvēku, narkotiku un ieroču tirdzniecības apkarošanai” nevis tirdzniecības eskalāciju.
Tramps apsūdzēja Ķīnu par nepietiekamu rīcību pret nelegālo narkotiku ieplūšanu ASV. “Līdz brīdim, kad tie tiks apturēti, mēs piemērosim Ķīnai papildu 10% tarifu, papildus jebkādiem citiem tarifiem attiecībā uz visiem tās daudzajiem produktiem, ko tā ieved ASV,” sacīja Tramps.
Ķīnas vēstniecības preses pārstāvis atbildēja, norādot, ka “tirdzniecības karā neviens neuzvarēs” un “Ķīnas un ASV ekonomiskā un tirdzniecības sadarbība pēc būtības ir abpusēji izdevīga”.
Vēstniecības preses pārstāvis norādīja uz pasākumus, ko Ķīna ir veikusi kopš 2023.gada ASV un Ķīnas tikšanās, pēc kuras Pekina piekrita apturēt ar fentanila ražošanu saistītu preču eksportu. “Tas viss pierāda, ka ideja par to, ka Ķīna apzināti pieļauj fentanila prekursoru ieplūšanu ASV, pilnībā neatbilst faktiem un realitātei,” sacīja pārstāvis.
Ekonomisti apgalvo, ka Trampa vispārējie tarifu plāni, kas, visticamāk, ir viņa visnopietnākā ekonomikas politika, palielinās ASV importa nodokļu likmes līdz 1930. gadu līmenim, izraisīs inflāciju, sagraus ASV un Ķīnas tirdzniecību, izraisīs pretpasākumus un krasi mainīs piegādes ķēdes.
Eksperti arī norāda, ka tarifus piemēro uzņēmumiem, kas importē ar nodokļiem apliekamos produktus, un uzņēmumi šīs izmaksas novirza vai nu uz patērētājiem, vai arī samierinās ar mazāku peļņu.
Atsevišķi pirmdien ASV tiesnese Tanja Čutkana (Tanya Chutkan) izbeidza federālo krimināllietu,
kurā Donalds Tramps tika apsūdzēts par mēģinājumu gāzt savu sakāvi 2020.gada vēlēšanās pēc galvenā prokurora Džeka Smita (Jack Smith), kurš pārrauga abas lietas, lūguma izbeigt šo kriminālvajāšanu, un otras krimināllietas atjaunošanu, kurā Tramps tika apsūdzēts par nelikumīgu klasificētu dokumentu glabāšanu, 2021.gadā atstājot amatu, atsaucoties uz Tieslietu ministrijas likumu par aizliegumu saukt pie atbildības amatā esošu prezidentu.
Tiesneses rīkojums izbeidz federālos centienus saukt Trampu pie kriminālatbildības par viņa mēģinājumiem noturēt varu pēc 2020.gada vēlēšanu zaudējuma, kas kulmināciju sasniedza 2021.gada 6.janvārī, kad viņa atbalstītāju pūlis uzbruka ASV Kapitolijam, tādējādi republikāņu ievēlētajam prezidentam nodrošinot lielu juridisko uzvaru.
Lasiet arī: Trampa kabineta nominācijas noslēdzas ar lauksaimniecības ministra amata kandidāti