Dažas dienas pēc tam, ka ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) sacīja, ka plāno Budapeštā tikties ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, viņš tomēr paziņojis, ka to nedarīs un nevēlas tērēt laiku nesekmīgām sarunām, raksta BBC.
Galvenais iemesls tikšanās atcelšanai esot Maskavas nevēlēšanas nekavējoties pārtraukt karadarbību pašreizējās frontes līnijas robežās. Baltais nams paziņojis, ka nav plānu tuvākajā laikā rīkot Trampa un Putina tikšanos. Šonedēļ ļoti skaidri iezīmējušās atšķirības ASV un Krievijas pieejā jautājumā par uguns pārtraukšanu Ukrainā. ASV prezidents ar Krievijas diktatoru tikās 15.augustā Aļaskā, bet toreiz sarunas beidzās bez jūtama rezultāta. Baltā nama lēmums atcelt plānus uzskatāms par izvairīšanos no līdzīga scenārija atkārtošanās.
Kāda Eiropas amatpersona norādījusi, ka krievi, visticamāk, gribēja pārāk daudz, un amerikāņi sapratuši, ka Trampam neizdosies Budapeštā noslēgt vienošanos. Šonedēļ bija plānota arī ASV valsts sekretāra Marko Rubio (Marco Rubio) un Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova tikšanās, bet tā atcelta, jo abiem esot bijusi produktīva telefonsaruna, un neesot nepieciešams tikties klātienē.
Tramps 20.oktobrī piekrita Kijivas un Eiropas līderu ieteiktajam piedāvājumam
apturēt karadarbību pašreizējās frontes līnijas robežās. Krievija pret to iebilst.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs norādīja, ka šāds piedāvājums Krievijai izteikts regulāri, tomēr Maskavas pozīcija esot nemainīga. Lavrovs paziņojis, ka Maskava esot ieinteresēta tikai ilgtermiņa mierā, tādējādi liekot noprast, ka frontes līnijas iesaldēšana būtu tikai īslaicīgs risinājums. Ministrs sacīja, ka jātiek galā ar konflikta sakni, kas Maskava leksikā nozīmē pilnīgu Donbasa reģiona atdošanu krieviem un Ukrainas demilitarizāciju. Tas nav pieņemams ne ukraiņiem, ne Eiropai.
Eiropas līderi un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 21.oktobrī paziņoja, ka sarunas par mieru var sākties tikai pēc frontes līnijas iesaldēšanas, un apsūdzējis Krieviju par nenopietnu attieksmi pret kara izbeigšanu. Zelenskis norādīja, ka diskusija par frontes līnijas iesaldēšanu ir diplomātisko sarunu sākums, bet Krievija no tā izvairoties. Vienīgais, kas liekot Maskavai sākt domāt, esot tālās darbības raķešu piegāde ukraiņiem.
Lasiet arī: ASV iesaka atdot krieviem daļu Ukrainas teritorijas; ES iebilst