Pēc privātas tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte) ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) turpinājis izvērst kritiku alianses virzienā, kamēr Rute nodēvējis tikšanos par “ļoti atklātu,” raksta britu raidorganizācija BBC.
Ierakstā savā sociālajā tīklā “Truth Social” Tramps paziņoja, ka NATO neatsaucās, kad bija vajadzīga, un nebūs klāt, kad tas atkal būs vajadzīgs. Savukārt Rute CNN savu tikšanos ar ASV prezidentu aprakstīja kā ļoti atklātu un atvērtu, par spīti skaidri atšķirīgajiem viedokļiem. Pirms tikšanās 8.aprīlī Tramps spēlējies ar ideju, ka ASV varētu pamest aliansi, kā iemeslu minot vairāku valstu nevēlēšanos uzreiz iesaistīties Hormuza šauruma atvēršanai kuģu satiksmei. Baltais nams nav izpaudis tikšanās saturu.
Tika gaidīts, ka Trampa un Rutes tikšanās laikā izdosies pierunāt ASV prezidentu palikt aliansē un viņu pārliecināt, ka gan viņa, gan valsts interesēs ir palikt NATO. Tomēr skaidrs, ka Tramps joprojām ir saīdzis par to, ka, viņaprāt, alianse un tās dalībvalstis nav pietiekami iesaistījušās viņa operācijā Irānā. Pēdējo nedēļu laikā ASV prezidents vairākkārt draudējis izstāties no NATO. Jautāta par NATO lomju Tuvo Austrumu konfliktā, Baltā nama preses sekretāre Karolīna Līvita (Karoline Leavitt) sacīja, ka Tramps teicis – NATO tika pārbaudīta un izgāzās. Viņa norādīja, ka alinases dalībvalstis pagriezušas muguru amerikāņiem, kuri finansē to aizsardzību, un Trampam būšot godīga un atklāta saruna ar NATO ģenerālsekretāru.
Tikmēr izskatās, ka Rutes galvenais vēstījums bijis norāde, ka daudzas Eiropas valstis nestājās amerikāņiem ceļā. Viņš CNN uzsvēra, ka lielākā daļa Eiropas valstu palīdzējušas ar savām militārajām bāzēm, pārlidojumiem un loģistiku, līdz ar to kopējā ainava esot daudzšķautņaina.
Tas, vai ar šiem argumentiem un Rutes labajām attiecībām ar Trampu pietiks, vēl ir atvērts jautājums.
Vaicāts, vai pasaulē tagad ir drošāk, nekā pirms uzbrukuma Irānai, Rute atbildēja, ka tā noteikti ir, un slavēja Trampa paveikto Teherānas kodoldraudu mazināšanu. Viņš piebilda, ka NATO dalībvalstis neuzskata karu Irānā par nelikumīgu, un lielākā daļa piekrīt, ka nepieciešams iznīcināt Irānas kodolspējas.
2023.gada beigās ASV kongress nobalsoja, ka neviens ASV prezidents nedrīkst vienpersoniski pieņemt lēmumu par izstāšanos no NATO, un tam nepieciešama piekrišana no divām trešdaļām Senāta, vai Kongresa pieņemts akts.
Attiecības starp ASV administrāciju un NATO bija sarežģītas jau pirms uzbrukuma Irānai, un tam galvenais iemesls bija Trampa paziņojumi par Grenlandes pārņemšanu. Pēc tikšanās ar Ruti Tramps iekļāva savu nepamierinātību par Dānijas autonomo teritoriju “Truth Social” ierakstā, norādot, ka jāatceras Grenlande, “tas lielais, vāji pārvaldītais ledus gabals.” Tomēr konflikts Irānā Trampa īgnumu pret NATO pacēlis jaunā līmenī, un radījis, iespējams, lielāko izaicinājumu alianses pastāvēšanas vēsturē.
Lasiet arī: ASV un Irāna noslēgušas trauslu pamieru; nedēļas beigās plānotas sarunas Pakistānā