ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) negaidīti pirmdien, 12.aprīlī, piedāvāja pievienoties potenciālajām Ukrainas un Krievijas sarunām Turcijā, kas paredzētas ceturtdien, kamēr ASV un Eiropas diplomāti vairākas stundas pēc paziņojuma aktīvi sazvanījās. Piedāvājums pievienoties sarunām nāca dienu pēc tam, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka viņš dosies uz Turciju, lai tur tiktos ar prezidentu Vladimiru Putinu, ziņo “Reuters“.
Tramps žurnālistiem Baltajā namā sacīja, ka sarunas Stambulā varētu būt noderīgas un ka viņš varētu tām pievienoties ceturtdien, būdams reģionā.
“Man ir tik daudz tikšanos, bet es domāju, ka varētu turp aizlidot. Domāju, ka pastāv tāda iespēja,” viņš sacīja pirms došanās vizītē uz Saūda Arābiju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Kataru. “Ceturtdienu Turcijā nedrīkst nepienācīgi novērtēt,” sacīja Tramps.
Vēlāk savā nakts video uzrunā Ukrainas prezidents norādīja, ka Krievijas uzbrukumi frontes līnijās turpinājušies visas dienas garumā un Maskava joprojām nav atbildējusi, vai Putins būs uz sarunām Turcijā.
“Krievijas apšaude un uzbrukumi turpinās,” sacīja Zelenskis. “Maskava visu dienu ir klusējusi attiecībā uz priekšlikumu par tiešu tikšanos. Ļoti dīvains klusums.”
Zelenskis un Turcijas prezidents Tajips Erdogans apsprieda tiešās sarunas, kas, pēc Zelenska teiktā, “varētu palīdzēt izbeigt karu”. Erdogans ierosināto tikšanos raksturoja kā jaunu iespēju, ko nedrīkst izniekot.
Pēc Trampa paziņojuma ASV valsts sekretārs Marko Rubio (Marco Rubio) ar Eiropas kolēģiem, tostarp Lielbritānijas un Francijas ārlietu ministriem un ES ārpolitikas vadītāju, kā arī ar Ukrainas ārlietu ministru Andriju Sibihu un viņa kolēģiem no Vācijas un Polijas, pārrunāja “turpmāko ceļu pamiera panākšanai” Ukrainā, pirmdien pavēstīja Valsts departaments.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vēlu pirmdien runāja ar Turcijas ārlietu ministru Hakanu Fidanu, lai apspriestu Maskavas tiešās sarunas ar Kijivu, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrija.
Taču ministrijas īsajā ziņojumā nebija nekādu norāžu par to, vai Putins pieņems Zelenska priekšlikumu tikties ar viņu un Maskava vēl nav komentējusi Trampa piedāvājumu pievienoties sarunām.
“Mēs esam apņēmušies nopietni meklēt veidus, kā panākt ilgtermiņa miermīlīgu risinājumu,” pirmdien žurnālistiem sacīja Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
Pirms žurnālisti varēja uzdot papildu jautājumus par ierosinātajām sarunām, Peskovs sacīja: “Tas viss. Esmu pateicis visu, ko varēju.”
Krievijas parlamenta augšpalātas – Federācijas padomes – Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačovs otrdien publicētajos komentāros medijam “Izvestija” sacīja, ka sarunas starp Maskavu un Kijivu var pavirzīties tālāk nekā 2022.gadā.
“Ja Ukrainas delegācija uz šīm sarunām ieradīsies ar mandātu atteikties no jebkādiem ultimātiem un meklēt kopsaucējus, esmu pārliecināts, ka mēs varētu pavirzīties uz priekšu vēl tālāk, nekā iepriekš,” Kosačevs tika citēt sakām.
Saskaņā ar 2022.gada vienošanās projektu Ukrainai būtu jāpiekrīt pastāvīgai neitralitātei apmaiņā pret starptautiskām drošības garantijām.
Pamiera iniciatīva tiek “ignorēta”
Četru Eiropas lielvaru līderi sestdien devās uz Kijivu un pieprasīja no pirmdienas panākt beznosacījumu 30 dienu pamieru. Putins, netieši noraidot šo piedāvājumu, tā vietā ierosināja tiešas Krievijas un Ukrainas sarunas Stambulā, kas, pēc viņa teiktā, potenciāli varētu novest pie pamiera noslēgšanas.
Ukraina un tās Eiropas sabiedrotie ir centušies izdarīt spiedienu uz Maskavu, lai tā pieņemtu beznosacījumu 30 dienu pamieru un Vācijas valdība pirmdien paziņoja, ka Eiropa sāks gatavot jaunas sankcijas pret Krieviju, ja Kremlis līdz dienas beigām nesāks ievērot pamieru.
Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka līdz pirmdienas plkst. 22.00 frontes līnijā kopš pusnakts, kad bija paredzēts sākt pamieru, bija notikušas 133 kaujas ar Krievijas spēkiem, kā arī nakts uzbrukumā krievi uzbrukuši ar vairāk nekā 100 droniem. Ukrainas ārlietu ministrs Sibiha paziņoja, ka Krievija “pilnībā ignorē” pamiera iniciatīvu.
Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova sacīja, ka 30 dienu pamieru ierosinājušas Eiropas valstis, “lai dotu Kijivai atelpu, kas ļautu atjaunot militāro potenciālu un turpināt konfrontāciju ar Krieviju”.
Tomēr nav skaidrs, cik liela ietekme svaigām Eiropas sankcijām būs uz Krieviju, īpaši, ja nepievienosies arī ASV.
Lasiet arī: Zelenskis pēc Trampa iejaukšanās gatavs tikties ar Putinu Turcijā
