Pērn aizgādības tiesības par 1 439 bērniem pārtrauktas 1 212 vecākiem, kas ir augstākais rādītājs pēdējo četru gadu periodā, liecina Bērnu aizsardzības centra (BAC) pārskats par bāriņtiesu darbu pagājušajā gadā.
Salīdzinoši 2023.gadā aizgādības tiesības par 1 153 bērniem pārtrauktas 1 004 vecākiem, 2022.gadā – par 1 202 bērniem 983 vecākiem, bet 2021.gadā par 1 009 bērniem 900 vecākiem.
Pērn no 1212 vecākiem 176 jeb 14,52% aizgādības tiesības jau iepriekš bijušas pārtrauktas attiecībā uz to pašu vai citu bērnu. Lai gan šis rādītājs samazinās, tas joprojām liecina par nepieciešamību pēc ilgtermiņa sociālā atbalsta un speciālistu iesaistes ģimenes stiprināšanā, uzsver BAC.
Salīdzinoši 2023.gadā aizgādības tiesības atkārtoti pārtrauktas 15,74% vecāku, bet 2022.gadā – 18,5%. Savukārt 2021.gadā šis rādītājs bija 30,3%.
Pagājušajā gadā visbiežāk aizgādības tiesības pārtrauktas bērniem vecumā no četriem līdz 12 gadiem – tas skāris 768 bērnus jeb pusi no kopējo tiesību pārtraukumu skaita.
Tas skaidrojams ar to, ka šī vecuma bērni visbiežāk nonāk atbildīgo iestāžu redzeslokā, jo apmeklē izglītības iestādes vai interešu izglītības pulciņus, norāda BAC.
Bāriņtiesu sniegtā informācija liecina, ka 76,09% gadījumu galvenais iemesls bērnu nodošanai ārpusģimenes aprūpē ir bērna aizgādības tiesību pārtraukšana vai atņemšana vecākiem. Bērna vecāku nāve vai vecāku izsludināšana par mirušiem ir bijis iemesls ārpusģimenes aprūpei 4,28% gadījumu – 50 bērniem.
Tāpat 39 bērniem jeb 3,34% no visiem bērniem vecāki ir bijuši nepilngadīgi, tādēļ, lai nodrošinātu nepieciešamo likumisko pārstāvību, bērniem nodibināta ārpusģimenes aprūpe.
Vienlaikus 16 bērniem bijusi nepieciešama ārpusģimenes aprūpe tādēļ, ka vecāki slimības dēļ nespēja pienācīgi aprūpēt un uzraudzīt bērnu.
Tāpat 19 bērniem ārpusģimenes aprūpes iemesls ir bijušas būtiskas domstarpības bērna un vecāka attiecībās.
Vēl 155 bērniem ārpusģimenes aprūpe nodrošināta citos gadījumos, kas bāriņtiesu pārskatos netiek detalizētāk atspoguļoti.
Salīdzinot ar 2023.gadu, pieaudzis aizgādības tiesību pārtraukšanas gadījumu skaits bērniem vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Pērn šajā vecuma grupā aizgādības tiesības pārtrauktas 345 bērniem, salīdzinoši gadu iepriekš – 279.
Pieaudzis arī aizgādības tiesību pārtraukšanas gadījumu skaits bērniem vecumā līdz trīs gadiem – pērn šajā vecuma grupā tas skāris 326 bērnus, bet gadu iepriekš – 294.
Ja bērna dzīves apstākļu pārbaudē atklājas, ka viņš dzīvo apstākļos, kas apdraud viņa veselību vai dzīvību, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis vienpersoniski pieņem lēmumu pārtraukt bērna aizgādības tiesības vecākam vai vecākiem. Pērn kopā reģistrēti 485 vienpersoniski lēmumi par aizgādības tiesību pārtraukšanu – par 56 lēmumiem vairāk nekā 2023.gadā.
Pagājušajā gadā bāriņtiesas 15 reizes iesniegušas arī pieteikumu tiesai par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Vienu reizi šāds pieteikums iesniegts fiziskas vardarbības dēļ, vienu reizi seksuālas vardarbības dēļ, trīs reizes psiholoģiskas vardarbības dēļ, bet desmit gadījumos konstatēta vairāku veidu vardarbība vienlaikus.
Ar tiesas spriedumu aizgādības tiesības atņemtas 539 personām, veidojot pieauguma tendenci pret iepriekšējiem diviem gadiem.
Kopumā 2024.gada 31.decembrī 5341 bērns atradās ārpusģimenes aprūpē, kas ir 1,51% no visiem Latvijā dzīvojošajiem bērniem. Kā skaidro centrā, kopš 2021.gada ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaits kopumā samazinājies, taču pēdējā gada laikā vērojama neliela pieauguma tendence. Šis pieaugums ir sasaistāms ar aizgādības tiesību pārtraukšanas gadījumu pieaugumu.
Vienlaikus kopējais audžuģimeņu skaits turpinājis samazināties. 2024.gada 31.decembrī Latvijā bija 686 audžuģimenes.
Pērn piešķirti 15 jauni viesģimenes statusi – arī jaunu viesģimeņu skaits Latvijā ik gadu samazinās.
Kopumā 62,6% jeb 3352 bērni ārpusģimenes aprūpē atradās pie aizbildņiem, 1403 jeb 26,27% – audžuģimenēs, savukārt 586 bērni jeb 10,97% atradās aprūpes iestādē.
Bāriņtiesu sniegtie dati par bērniem aprūpes iestādēs iezīmē negatīvu tendenci – 84,98% bērnu aprūpes iestādēs uzturas ilgāk par sešiem mēnešiem. Šī ilgstošā uzturēšanās liecina par būtisku problēmu rast iespēju mainīt ārpusģimenes aprūpi uz ģimenisku ārpusģimenes aprūpi, skaidro centrā.
Komentējot datus, BAC vērš uzmanību, ka nepieciešams vēl vairāk attīstīt audžuģimeņu kustību un jaunu audžuģimeņu piesaistīšanas mehānismus, kā arī sniegt vairāk un plašāku atbalstu aizbildņiem un potenciālajiem aizbildņiem, lai mazinātu bērnu ilgstošo uzturēšanos aprūpes iestādēs.
Palielinājies arī to bērnu skaits, kuri nepiekrīt adopcijai. Pērn 717 bērni, proti, 65,5% adoptējamo bērnu pauda viedokli, ka nepiekrīt adopcijai, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 2023.gadu, kad adopcijai nepiekrita 708 jeb 61,94% bērnu.
Aktīvo bāriņtiesu lietu skaits 2024.gadā sasniedza 22 905, no kurām 6225 bija ierosinātas 2024.gadā.
Pārskats tapis, apkopojot 42 bāriņtiesu oficiālās statistikas veidlapās iekļautos datus, kas iesniegti BAC.
Lasiet arī: BNN fokusā | “Katram lēmumam ir vārds un uzvārds” – kam jāatbild par “airBaltic” naudu?
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!