Valsts nav sekojusi līdzi Covid-19 laikā aviokompānijā “airBaltic” ieguldītās valsts naudas atgūšanai un vairāk darbojusies kā “maks, no kā pasmelties,” secinājusi Valsts kontrole. Tikmēr bijušie satiksmes ministri Tālis Linkaitis (JKP), Jānis Vitenbergs (NA) un Kaspars Briškens (PRO) noliedz savu atbildību šinī jautājumā. Vai bijušajiem ministriem būtu jāuzņemas par to politiska vai kāda cita atbildība, BNN vaicāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
Par politisko atbildību šajā kontekstā nevar runāt, te jārunā jau par dziļāku atbildību, skaidro politologs. “Politiskā atbildība attiecas uz politiskiem lēmumiem, kuri vairāk ir Saeimas kompetencē. Politiskā atbildība tiek vērtēta vēlēšanās, kad kādas partijas vai politiķus vēlētāji vai nu pārvēl, vai nepārvēl. “airBaltic” gadījumā runa nav par politisko atbildību, bet gan to, kā komerciālā uzņēmumā tiek tērēta un investēta nauda. Tādēļ šajā gadījumā ir neadekvāti runāt par politisko atbildību, šeit jārunā par amatpersonu atbildību, jo runa ir par milzīgiem nodokļu maksātāju līdzekļiem.”
Uz BNN jautājumu, kā gan noteikt, kura amatpersona, ministrus ieskaitot, ir vairāk, kura mazāk atbildīga par Covid-19 pandēmijas laikā valsts aizdotajiem, bet būtībā “skurstenī ierakstītajiem” simtiem miljoniem eiro,
Filips Rajevskis atbild: “Katram lēmumam ir vārds un uzvārds”.
Savukārt taujāts, kā par konkrētiem lēmumiem patiesi atbildīgo amatpersonu vārdu un uzvārdu piefiksēt, politologs saka, ka tas jau ietilpst Valsts Kontroles un prokuratūras darba specifikā. “Te noteikti jārunā par amatpersonu atbildību, jo aiz visiem šiem lēmumiem par izmaksām, tēriņiem, plānu maiņām un citiem, ir valdes, padomes, akcionāru pārstāvji, kuri šos lēmumus pieņēmuši un akceptējuši. Tur ir virkne ar amatpersonām, kurām bijis pienākums šos dokumentus parakstīt, pieņemt lēmumus un uzņemties par tiem atbildību.”
Tagad Valsts kontrole secinājusi, ka nevienā no uzraudzības līmeņiem, ne Satiksmes ministrijā, ne arī Ministru kabinetā, nav veiktas darbības, kas varētu sekmēt valsts ieguldījumu atgūšanu. Turpretim premjeres partija “Jaunā vienotība” apgalvo, ka “valdība darījusi visu labāko iespējamo Latvijas nacionālās aviosabiedrības “airBaltic” saglabāšanai”. Tai skaitā ir arī valdības atbalstītie aizdevumi “airBaltic”.
Vai valdībai būtu jāuzņemas atbildība par nodokļu maksātāju naudas neatgūšanu? Filips Rajevskis norāda, ka amatpersonu atbildība attiecas arī uz Ministru kabinetu, un līdz ar to valdības locekļiem jāatbild par saviem lēmumiem jāatbild ne tikai politiski vien.
Uz jautājumu, vai Latvijā iespējama situācija, kad amatpersonas tiks sauktas pie reālas atbildības par izšķērdētu nodokļu maksātāju naudu, neiegūtu vai zaudētu Eiropas Savienības finansējumu, lēnās lēmumu pieņemšanas un birokrātijas dēļ par daudziem miljoniem eiro sadārdzinājušos būvniecības procesu un citām tamlīdzīgām nebūšanām, Filips Rajevskis atbild, ka šodien to pateikt ir grūti, tomēr ir cerība, ka nesodītai Latvijas un Eiropas Savienības nodokļu maksātāju naudas škērdēšanai agri vai vēlu pienāks beigas. “Ir neizbēgami, ka kaut kad tas tomēr notiksies. Bezdarbība, ES līdzekļu zaudēšana un projektu nerealizēšana nodara zaudējumus valsti, arī tā ir amatpersonu atbildība,” saka politologs.
